Atšķirības starp "Tamkari" versijām
m |
|||
| (2 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Tamkars''' (kr. ''тамкар'') - [[augļotājs]], | + | '''Tamkars''' (kr. ''тамкар'') - [[augļotājs]], pārpircējs senajā [[Mezopotāmija|Mezopotāmijā]], - valdnieka, [[aristokrātija]]s vai tempļa tirdzniecības aģents, pārstāvis ierēdņa statusā. Kā zinām no [[Hamurapi likumu teksts|Hamurapi likumiem]], tirdzniecība un augļošana bija valdnieka varas monopols, kuru rūpīgi kontrolēja. ''Tamkara'' pienākumos ietilpa ne tikai daļas ienākumu nodošana valdnieka kasē, bet arī gūstā nokļuvušo karavīru izpirkšana, pēc tam ieguldīto un ienākuma procentus iekasējot no paša karavīra, tā kopienas vai tempļa. Kaut arī esot dienesta ļaudis, ''tamkari'' bija visai brīvi savā finanšu un tirdzniecības darbībā, slēdza nopietnus līgumus, noteica produktu cenas pilsētās. No otras puses, ''tamkars'' no parādnieka nedrīkstēja iekasēt vairāk par 20% (ja tas aizņēmies sudrabu) vai 30% (ja parādnieks aizņēmies labību). Procentu likmes pārsniegšanas vai patvaļīgas parāda piedziņas (''tamkaram'' ierodoties parādnieka mājā un vienkārši paņemot tā īpašumu parāda segšanai) gadījumā parāds tika anulēts. |
| − | [[Kategorija: | + | == Literatūra par šo tēmu == |
| + | |||
| + | * Вигасин А.А., Кузищин В.И. История Древнего Востока. - Москва, 1999 | ||
| + | |||
| + | == Resursi internetā par šo tēmu == | ||
| + | |||
| + | * [http://209.85.129.132/search?q=cache:8Nlai49qxRcJ:www.it-n.ru/Attachment.aspx%3FId%3D590+тамкар&cd=11&hl=lv&ct=clnk&gl=lv Нуждина Г.И. Приемы изучения хозяйственной деятельности по древним законодательным актам на уроках истории.] | ||
| + | |||
| + | [[Kategorija:Tituli un amati]] | ||
Pašreizējā versija, 2009. gada 25. augusts, plkst. 15.21
Tamkars (kr. тамкар) - augļotājs, pārpircējs senajā Mezopotāmijā, - valdnieka, aristokrātijas vai tempļa tirdzniecības aģents, pārstāvis ierēdņa statusā. Kā zinām no Hamurapi likumiem, tirdzniecība un augļošana bija valdnieka varas monopols, kuru rūpīgi kontrolēja. Tamkara pienākumos ietilpa ne tikai daļas ienākumu nodošana valdnieka kasē, bet arī gūstā nokļuvušo karavīru izpirkšana, pēc tam ieguldīto un ienākuma procentus iekasējot no paša karavīra, tā kopienas vai tempļa. Kaut arī esot dienesta ļaudis, tamkari bija visai brīvi savā finanšu un tirdzniecības darbībā, slēdza nopietnus līgumus, noteica produktu cenas pilsētās. No otras puses, tamkars no parādnieka nedrīkstēja iekasēt vairāk par 20% (ja tas aizņēmies sudrabu) vai 30% (ja parādnieks aizņēmies labību). Procentu likmes pārsniegšanas vai patvaļīgas parāda piedziņas (tamkaram ierodoties parādnieka mājā un vienkārši paņemot tā īpašumu parāda segšanai) gadījumā parāds tika anulēts.
Literatūra par šo tēmu
- Вигасин А.А., Кузищин В.И. История Древнего Востока. - Москва, 1999
