Atšķirības starp "Tiltiņš Pauls" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Pauls Tiltiņš''' jeb '''Pols Armāns''' (4.04.1903.-7.08.1943., kr. ''Пауль Матисович Тылтынь, Поль Арман'') - augsts Spānijas republikāņu armijas un [[Sarkanā Armija|Sarkanās Armijas]] bruņutanku karaspēka virsnieks. Apbalvots ar [[Ļeņina ordenis|Ļeņina ordeni]], 1. pakāpes [[Tēvijas kara ordenis|Tēvijas kara ordeni]], [[Padomju savienības varonis]]. Dzimis 1903. gada 4. aprīlī Mitelhofas muižā, Bauskas apkaimē, [[Liflandes guberņa|Liflandes guberņā]], [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]]. Matīsa Tiltiņa dēls, [[Tiltiņš Alfrēds|Alfrēda Tiltiņa]] jaunākais brālis. 1924. gadā Pauls tika iesaukts dienestā armijā. Pēc demobilizācijas 1925. gadā Pauls emigrēja no [[Latvija]]s uz [[PSRS]], sākot strādāt tās izlūkdienestā. Parīzē jaunais izlūks strādāja vecākā brāļa pakļautībā, pieņēma pseidonīmu Pols Armāns. Vēlāk devās uz PSRS, 1928. gadā absolvēja Maskavas kājnieku kara skolu un sāka dienēt [[Sarkanā Armija|Sarkanajā Armijā]]. Laikā no 1928. līdz 1930. gadam [[Vads|vada]] komandieris Ļeņingradas [[Kara apgabals|Kara apgabala]] 59. strēlnieku pulkā. Pārcelts uz Maskavas Kara apgabalu, uz 1. izmēģinājuma mehanizēto brigādi, izlūku vada komandieris. 1931. gadā pārcelts uz Aizkaukāza Kara apgabalu kā bruņuauto [[Divizions|diviziona]] komandieris. No 1932. gada decembra Borisovā dislocētās 5. bruņuauto brigādes bataljona komandieris. 1935. gadā mācījies Kara akadēmijas kvalifikācijas celšanas kursos. 1936. gadā devās kā brīvprātīgais piedalīties [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu karā]] republikāņu pusē. Segvārds "Greize". 29. oktobrī kaujā pie Sesenjas (~30 km no Madrides) [[Kapteinis|kapteiņa]] Greizes tanku [[T-26]] rota piedalījās pasaulē pirmajā tanku kaujā un guva uzvaru (izklīdināja 2 kājnieku bataljonus un 2 kavalērijas eskadronus, iznīcināja 12 lielgabalus, automašīnu kolonnu un vairākus pretinieka tankus). Pauls Tiltiņš personīgi iznīcināja trīs ienaidnieka tankus, turpinot vadīt kauju no degoša tanka. 1936. gada 31. decembrī kapteinis Tiltiņš saņēma Padomju Savienības Varoņa zvaigzni Nr 27. 1937. gadā atgriezās PSRS, paaugstināts par [[Majors|majoru]] un iecelts par 5. mehanizētās brigādes komandieri. Drīz pēc tam arestēts, apsūdzēts par spiegošanu, 1939. gada jūnijā attaisnots. No 1939. gada septembra līdz 1941. gada maijam studēja Kara akadēmijā, pēc kuras absolvēšanas iecelts par 51. tanku [[Divīzija|divīzijas]] komandiera vietnieku. Otrā Pasaules kara laikā Pauls Tiltiņš bija 11. tanku brigādes komandieris, 4. armijas mehanizēto un bruņutanku karaspēka komandieris, no 1943. gada 12. marta 122. tanku brigādes komandieris. Krita 1943. gada 7. augustā Ļeņingradas frontē.
+
'''Pauls Tiltiņš''' jeb '''Pols Armāns''' (4.04.1903.-7.08.1943., kr. ''Пауль Матисович Тылтынь, Поль Арман'') - augsts Spānijas republikāņu armijas un [[Sarkanā Armija|Sarkanās Armijas]] bruņutanku karaspēka virsnieks. Apbalvots ar [[Ļeņina ordenis|Ļeņina ordeni]], 1. pakāpes [[Tēvijas kara ordenis|Tēvijas kara ordeni]], [[Padomju savienības varonis]] (31.12.1936.). Dzimis 1903. gada 4. aprīlī Mitelhofas muižā, Bauskas apkaimē, [[Liflandes guberņa|Liflandes guberņā]], [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]]. Matīsa Tiltiņa dēls, [[Tiltiņš Alfrēds|Alfrēda Tiltiņa]] jaunākais brālis. 1924. gadā Pauls tika iesaukts dienestā armijā. Pēc demobilizācijas 1926. gadā Pauls emigrēja no [[Latvija]]s uz [[PSRS]], sākot strādāt tās izlūkdienestā. Parīzē jaunais izlūks strādāja vecākā brāļa pakļautībā, pieņēma pseidonīmu Pols Armāns. Vēlāk devās uz PSRS, 1928. gadā absolvēja Maskavas kājnieku kara skolu un sāka dienēt [[Sarkanā Armija|Sarkanajā Armijā]]. Laikā no 1928. līdz 1930. gadam [[Vads|vada]] komandieris Ļeņingradas [[Kara apgabals|Kara apgabala]] 59. strēlnieku pulkā. Pārcelts uz Maskavas Kara apgabalu, uz 1. izmēģinājuma mehanizēto brigādi, izlūku vada komandieris. 1931. gadā pārcelts uz Aizkaukāza Kara apgabalu kā bruņuauto [[Divizions|diviziona]] komandieris. No 1932. gada decembra Borisovā dislocētās 5. bruņuauto brigādes bataljona komandieris. 1935. gadā mācījies Kara akadēmijas kvalifikācijas celšanas kursos. 1936. gadā devās kā brīvprātīgais piedalīties [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu karā]] republikāņu pusē. Segvārds "Greize". 29. oktobrī kaujā pie Sesenjas (~30 km no Madrides) [[Kapteinis|kapteiņa]] Greizes 15 tanku [[T-26]] trieciengrupa piedalījās pasaulē pirmajā tanku kaujā un guva uzvaru (izklīdināja 2 kājnieku bataljonus un 2 kavalērijas eskadronus, iznīcināja 12 lielgabalus, automašīnu kolonnu un vairākus pretinieka tankus). Pauls Tiltiņš personīgi iznīcināja trīs ienaidnieka tankus, turpinot vadīt kauju no degoša tanka. 1937. gadā atgriezās PSRS, paaugstināts par [[Majors|majoru]] un iecelts par 5. mehanizētās brigādes komandieri. Drīz pēc tam arestēts, apsūdzēts par spiegošanu, 1939. gada jūnijā attaisnots. No 1939. gada septembra līdz 1941. gada maijam studēja Kara akadēmijā, pēc kuras absolvēšanas iecelts par 51. tanku [[Divīzija|divīzijas]] komandiera vietnieku. Otrā Pasaules kara laikā Pauls Tiltiņš bija 11. tanku brigādes komandieris, 4. armijas mehanizēto un bruņutanku karaspēka komandieris, no 1943. gada 12. marta 122. tanku brigādes komandieris. Krita 1943. gada 7. augustā Ļeņingradas frontē.
 +
 
 +
== Literatūra par šo tēmu ==
 +
 
 +
* Герои Советского Союза. Краткий биографический словарь. Том 1. - Воениздат: Москва, 1987
 +
* Кузнецов И.И., Джога И.М. Первые Герои Советского Союза (1936-1939). - Иркутск, 1983
 +
* Ибрагимов Д.С. Противоборство. - ДОСААФ: Москва, 1989
 +
 
 +
== Resursi internetā par šo tēmu ==
 +
 
 +
* [http://www.warheroes.ru/hero/hero.asp?Hero_id=970 Арман Поль Матисович - Герой Советского Союза]
 +
* [http://militera.lib.ru/tw/ibragimov/01.html Впервые танки против танков. // Ибрагимов Д.С. Противоборство. - ДОСААФ: Москва, 1989]
  
 
[[Kategorija:T]]
 
[[Kategorija:T]]

Versija, kas saglabāta 2009. gada 24. jūnijs, plkst. 10.32

Pauls Tiltiņš jeb Pols Armāns (4.04.1903.-7.08.1943., kr. Пауль Матисович Тылтынь, Поль Арман) - augsts Spānijas republikāņu armijas un Sarkanās Armijas bruņutanku karaspēka virsnieks. Apbalvots ar Ļeņina ordeni, 1. pakāpes Tēvijas kara ordeni, Padomju savienības varonis (31.12.1936.). Dzimis 1903. gada 4. aprīlī Mitelhofas muižā, Bauskas apkaimē, Liflandes guberņā, Krievijas impērijā. Matīsa Tiltiņa dēls, Alfrēda Tiltiņa jaunākais brālis. 1924. gadā Pauls tika iesaukts dienestā armijā. Pēc demobilizācijas 1926. gadā Pauls emigrēja no Latvijas uz PSRS, sākot strādāt tās izlūkdienestā. Parīzē jaunais izlūks strādāja vecākā brāļa pakļautībā, pieņēma pseidonīmu Pols Armāns. Vēlāk devās uz PSRS, 1928. gadā absolvēja Maskavas kājnieku kara skolu un sāka dienēt Sarkanajā Armijā. Laikā no 1928. līdz 1930. gadam vada komandieris Ļeņingradas Kara apgabala 59. strēlnieku pulkā. Pārcelts uz Maskavas Kara apgabalu, uz 1. izmēģinājuma mehanizēto brigādi, izlūku vada komandieris. 1931. gadā pārcelts uz Aizkaukāza Kara apgabalu kā bruņuauto diviziona komandieris. No 1932. gada decembra Borisovā dislocētās 5. bruņuauto brigādes bataljona komandieris. 1935. gadā mācījies Kara akadēmijas kvalifikācijas celšanas kursos. 1936. gadā devās kā brīvprātīgais piedalīties Spānijas pilsoņu karā republikāņu pusē. Segvārds "Greize". 29. oktobrī kaujā pie Sesenjas (~30 km no Madrides) kapteiņa Greizes 15 tanku T-26 trieciengrupa piedalījās pasaulē pirmajā tanku kaujā un guva uzvaru (izklīdināja 2 kājnieku bataljonus un 2 kavalērijas eskadronus, iznīcināja 12 lielgabalus, automašīnu kolonnu un vairākus pretinieka tankus). Pauls Tiltiņš personīgi iznīcināja trīs ienaidnieka tankus, turpinot vadīt kauju no degoša tanka. 1937. gadā atgriezās PSRS, paaugstināts par majoru un iecelts par 5. mehanizētās brigādes komandieri. Drīz pēc tam arestēts, apsūdzēts par spiegošanu, 1939. gada jūnijā attaisnots. No 1939. gada septembra līdz 1941. gada maijam studēja Kara akadēmijā, pēc kuras absolvēšanas iecelts par 51. tanku divīzijas komandiera vietnieku. Otrā Pasaules kara laikā Pauls Tiltiņš bija 11. tanku brigādes komandieris, 4. armijas mehanizēto un bruņutanku karaspēka komandieris, no 1943. gada 12. marta 122. tanku brigādes komandieris. Krita 1943. gada 7. augustā Ļeņingradas frontē.

Literatūra par šo tēmu

  • Герои Советского Союза. Краткий биографический словарь. Том 1. - Воениздат: Москва, 1987
  • Кузнецов И.И., Джога И.М. Первые Герои Советского Союза (1936-1939). - Иркутск, 1983
  • Ибрагимов Д.С. Противоборство. - ДОСААФ: Москва, 1989

Resursi internetā par šo tēmu