Atšķirības starp "Tranzē" versijām
m |
m |
||
| 3. rindiņa: | 3. rindiņa: | ||
Dzimtas aizsācējs ir flāmu luterāņu mācītājs Matiass Tranzē (?-1558). kurš ieradies Kurzemē XVI. gs. vidū. [[Dižciltība|Dižciltīgo kārtā]] dzimta iecelta tā mazdēlu laikā, kad Joahims Tranzē par izcilo militāro dienestu Zviedrijas karaļa armijā 1641. gadā saņēma dižciltīgā statusu, pēc precībām ar Magdalēnu Rozeneku papildināja savu uzvārdu, izveidojot Tranzē-Rozeneku atzaru, savukārt Valērijs Tranzē (1596-1669), kas kļuva par Zviedru Vidzemes ģenerālrevidentu, 1663. gadā saņēma dižciltīgā statusu, turpinot dzimtas pamatlīniju. | Dzimtas aizsācējs ir flāmu luterāņu mācītājs Matiass Tranzē (?-1558). kurš ieradies Kurzemē XVI. gs. vidū. [[Dižciltība|Dižciltīgo kārtā]] dzimta iecelta tā mazdēlu laikā, kad Joahims Tranzē par izcilo militāro dienestu Zviedrijas karaļa armijā 1641. gadā saņēma dižciltīgā statusu, pēc precībām ar Magdalēnu Rozeneku papildināja savu uzvārdu, izveidojot Tranzē-Rozeneku atzaru, savukārt Valērijs Tranzē (1596-1669), kas kļuva par Zviedru Vidzemes ģenerālrevidentu, 1663. gadā saņēma dižciltīgā statusu, turpinot dzimtas pamatlīniju. | ||
| + | |||
| + | Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimta valdījumā bijušas: Dzelzavas (''Selsau''), Kroņmuiža (''Kronenhof''), Vecvāles (''Sackenhof''), Ērgļu pilsmuiža (''Schloß Erlaa''), Jaungulbenes (''Neu-Schwanenburg''), Augulienas (''Roseneck''), Jaunbrenguļu (''Neu-Wrangelshof''), Ozolu (''Ohselshof''), Lamberta (''Lambsdorfshof''), Lēdmanes (''Ledmannshof''), Jaunelkšņu (''Elkendorf''), Biksējas (''Wilkenpahlen''), Olu (''Ohlenhof''), Cempmuiža (''Zempen''), Alsviķu (''Alswig''), Tūjas (''Kragenhof''), Nēķenu (''Nötkenshof''), Rēzakas (''Rehsack''), Karvas (''Korwenhof'') u.c. [[muiža]]s. | ||
[[Kategorija:Baltijas aristokrātija]] | [[Kategorija:Baltijas aristokrātija]] | ||
Versija, kas saglabāta 2018. gada 10. februāris, plkst. 15.22
fon Tranzē (von Transehe, kr. фон Транзе) - flāmu izcelsmes vācbaltiešu bruņniecības dzimta Livonijā, vēlāk Vidzemes guberņā.
Dzimtas aizsācējs ir flāmu luterāņu mācītājs Matiass Tranzē (?-1558). kurš ieradies Kurzemē XVI. gs. vidū. Dižciltīgo kārtā dzimta iecelta tā mazdēlu laikā, kad Joahims Tranzē par izcilo militāro dienestu Zviedrijas karaļa armijā 1641. gadā saņēma dižciltīgā statusu, pēc precībām ar Magdalēnu Rozeneku papildināja savu uzvārdu, izveidojot Tranzē-Rozeneku atzaru, savukārt Valērijs Tranzē (1596-1669), kas kļuva par Zviedru Vidzemes ģenerālrevidentu, 1663. gadā saņēma dižciltīgā statusu, turpinot dzimtas pamatlīniju.
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimta valdījumā bijušas: Dzelzavas (Selsau), Kroņmuiža (Kronenhof), Vecvāles (Sackenhof), Ērgļu pilsmuiža (Schloß Erlaa), Jaungulbenes (Neu-Schwanenburg), Augulienas (Roseneck), Jaunbrenguļu (Neu-Wrangelshof), Ozolu (Ohselshof), Lamberta (Lambsdorfshof), Lēdmanes (Ledmannshof), Jaunelkšņu (Elkendorf), Biksējas (Wilkenpahlen), Olu (Ohlenhof), Cempmuiža (Zempen), Alsviķu (Alswig), Tūjas (Kragenhof), Nēķenu (Nötkenshof), Rēzakas (Rehsack), Karvas (Korwenhof) u.c. muižas.
