Atšķirības starp "Ulāni" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Ulan.jpg|right|thumb|200px|]] | [[Attēls:Ulan.jpg|right|thumb|200px|]] | ||
| − | '''Ulāni''' - vieglās [[kavalērija]]s kategorija, paredzēta tuvcīņai. Viduslaikos ''ulānu'' bruņojumā ietilpa pīķis un zobens, bet no XIX gs. arī pistoles un [[karabīne]]. Kā pastāvīgs jātnieku veids tika izveidots [[ | + | '''Ulāni''' (no tjurku ''ulan'' - jaunais) - vieglās [[kavalērija]]s kategorija, paredzēta tuvcīņai. Viduslaikos ''ulānu'' bruņojumā ietilpa pīķis un zobens, bet no XIX gs. arī pistoles un [[karabīne]]. Kā pastāvīgs jātnieku veids tika izveidots XVI gs. ieviests [[Žečpospoļita|Žečpospoļitā]] ([[Zelta orda|Zelta ordā]] par ''ulāniem'' dēvēja tos [[Hans|hana]] dzimtas radinieku līnu pārstāvjus, kas nevarēja pretendēt uz troni - daudzi šie mongoļu aristokrāti devās karadienestā uz [[Lietuvas lielkņaziste|Lietuvu]]) u.c. Centrāleiropas zemju armijās ([[Krievijas impērija]]s kavalērijā ''ulāni'' pastāvēja laikā no 1803. līdz 1918. gadam). |
Skat. arī [[voltižieri]] | Skat. arī [[voltižieri]] | ||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 6. augusts, plkst. 16.09
Ulāni (no tjurku ulan - jaunais) - vieglās kavalērijas kategorija, paredzēta tuvcīņai. Viduslaikos ulānu bruņojumā ietilpa pīķis un zobens, bet no XIX gs. arī pistoles un karabīne. Kā pastāvīgs jātnieku veids tika izveidots XVI gs. ieviests Žečpospoļitā (Zelta ordā par ulāniem dēvēja tos hana dzimtas radinieku līnu pārstāvjus, kas nevarēja pretendēt uz troni - daudzi šie mongoļu aristokrāti devās karadienestā uz Lietuvu) u.c. Centrāleiropas zemju armijās (Krievijas impērijas kavalērijā ulāni pastāvēja laikā no 1803. līdz 1918. gadam).
Skat. arī voltižieri
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 125. lpp.
