Ulāni
Ulāni (no tjurku оğlan - jaunais; pol. ułan) - vieglās kavalērijas kategorija, paredzēta tuvcīņai. Viduslaikos ulānu bruņojumā ietilpa ar vimpeli rotāts pīķis, zobens, bet no XIX gs. arī pistoles un karabīne. Raksturīga uniformas sastāvdaļa bija ulanka - ķivere ar kvadrātveida virsmu (no tatāru cepures parauga). Izcelsme ir no mongoļu armijas, kur "jaunākā aristokrātija" veidoja vidējo kavalēriju (vēlāk daudzi jaunie mongoļu aristokrāti no Zelta ordas devās karadienestā uz Lietuvu) - bruņojumā zobens vai karavāle, kā arī pīķis ar zirga astes pušķi vai vimpeli pie asmeņa. Kā iregulārs vieglās kavalērijas veids tika XVI gs. ieviests Žečpospoļitā. XVIII gs. ulānu pulki tika izveidoti Prūsijā un Austrijā, bet gadsimtu mijā arī Francijā. Krievijas impērijas kavalērijā ulānu pulki tika izveidotio 1803. gadā, 1882. gadā tie (izņemot 2 gvardes) tika pārveidoti par dragūnu pulkiem, taču 1907. gadā atjaunoti kā atsevišķa kavalērijas kategorija (1914. gadā Krievijas armijā bija 2 gvardes un 17 armijas ulānupulki), līdz likvidēti 1918. gadā.
Skat. arī voltižieri
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 125. lpp.
Resursi internetā par šo tēmu
- Уланы - Статья 4434, Энциклопедия Брокгауза и Ефрона
- Значение слова "Уланы" в Большой Советской Энциклопедии
- Уланы - Словари и энциклопедии на Академике
- Введенский Г. Гусары и уланы. Кавалерия Российской армии.
- Драгуны и уланы Наполеона. // Новый солдат №202
- Васильев К.С. Уланы.
- Крестовский B. Уланы Цесаревича Константина. // «Русский вестник» № 12 (120) за 1875 г.
- Львов C. Армейские уланы России в 1812 г.
- Львов C. Уланы с момента их появления в Европе по начало XIX века.
