Atšķirības starp "Vācbaltu bataljons" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| (34 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | ''' | + | [[Attēls:Detachement_von_Hahn_stamp.png|right|thumb|200px|]] |
| − | * [[ritmeistars]] grāfs | + | '''3. vācbaltiešu bataljons''' (vc. ''Deutsch-Baltisches Bataillon'') - [[Baltijas landesvērs|Latvijas zemessardzes]] (t.s. landesvēra) vācbaltiešu vienība [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas neatkarības kara]] laikā. Saformēts Vindavā (mūsd. Ventspils) 1919. gada februārī. Komandieri: |
| − | * | + | * 02.1919.-04.1919. [[ritmeistars]] grāfs Karls cu Eilenburgs (''Karl Ludwig Arthur Botho-Wend Graf zu Eulenburg'', 1883-1945) |
| − | * | + | * 04.1919.-17.07.1919. ritmeistars fon Jēna (''Rittmeister Ernst Waldemar von Jena'') |
| + | * 17.07.1919.-01.04.1920. majors [[Hāns Karls Rihards Aleksandrs fon|fon Hāns]] (''Major Karl Baron von Hahn'') | ||
| − | Sastāvēja no | + | Sastāvēja no: |
| + | * barona [[Rādena rota]]s | ||
| + | * barona [[Kleista rota]]s (''Infantry Company Kleist'') | ||
| + | * barona [[Hāna eskadrons|Hāna kavalērijas vienība]]s | ||
| + | * sanitārās daļas (''Sanit.-Abteilung'') | ||
| − | === === | + | Pēc Rīgas ieņemšanas 22.05.1919. kaujas sastāvs tika papildināts ar brīvprātīgajiem no Vācijas un pārformēts par [[Baltijas landesvēra 2. Baltu pulks|2. Baltu pulku]]. Pēc valstsvāciešu demobilizācijas jūlijā, atkal bataljons. Pastāvīga nosaukuma nebija, vienība tika dēvēta konkrētā brīža komandiera vārdā: "Eilenburga vienība" (''Detachement Graf Eulenburg''), "Jēnas vienība" (''Detachement v. Jena''), "Hāna vienība" (''Detachement v. Hahn''). Piedalījās cīņās pret [[LSPR armija|lieliniekiem]] Kurzemē un Zemgalē, 06.1919. [[Cēsu kaujas|Cēsu kaujās]] pret Igaunijas armiju, bet 1919. gada rudenī jau kā [[Latvijas armija]]s vienība [[Latvijas baltvācu zemessargi|Latvijas baltvācu zemessargu]] sastāvā karoja atkal pret lieliniekiem Latgales frontē. 1920. gada aprīlī vienība ieskaitīta [[Tukuma kājnieku pulks|13. Tukuma kājnieku pulka]] sastāvā. |
| + | |||
| + | ==== ==== | ||
<center><gallery> | <center><gallery> | ||
Attēls:Windau_03_1919_1.jpg|Ventspilī | Attēls:Windau_03_1919_1.jpg|Ventspilī | ||
| 12. rindiņa: | 19. rindiņa: | ||
Attēls:Rittmeister_von_jena.jpg|rotmistrs fon Jena | Attēls:Rittmeister_von_jena.jpg|rotmistrs fon Jena | ||
Attēls:Major_von_Rhaden.jpg|majors fon Rādens | Attēls:Major_von_Rhaden.jpg|majors fon Rādens | ||
| + | Attēls:Die_Einahme_von_Mitau_17-18_03_1919.jpeg|Mītavas (mūsd. Jelgava) apkaimes ieņemšanas kaujas 1919. gada 17.-18. martā | ||
Attēls:Mitau_Kompanie_Rhaden_auf_der_Palais_straße.jpg|Rādena rota Jelgavā | Attēls:Mitau_Kompanie_Rhaden_auf_der_Palais_straße.jpg|Rādena rota Jelgavā | ||
</gallery></center> | </gallery></center> | ||
| 18. rindiņa: | 26. rindiņa: | ||
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 121 lpp. | * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 121 lpp. | ||
| − | * Latvijas brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 160.-161. lpp. | + | * Latvijas brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 160.-161., 278. lpp. |
* Čapenko A. Baltijas landesvēra vācu vienību forma, pakāpes un atšķirības zīmes 1918.-1920. gadā. // IX Latvijas Kara muzeja gadagrāmata. - Rīga, 2008. | * Čapenko A. Baltijas landesvēra vācu vienību forma, pakāpes un atšķirības zīmes 1918.-1920. gadā. // IX Latvijas Kara muzeja gadagrāmata. - Rīga, 2008. | ||
---- | ---- | ||
| 36. rindiņa: | 44. rindiņa: | ||
* Darstellungen aus den Nachkriegskämpfen deutscher Truppen und Freikorps. 2 Bd.: Der Feldzug im Baltikum bis zur zweiten Einnahme von Riga. – Berlin, 1937 | * Darstellungen aus den Nachkriegskämpfen deutscher Truppen und Freikorps. 2 Bd.: Der Feldzug im Baltikum bis zur zweiten Einnahme von Riga. – Berlin, 1937 | ||
* Darstellungen aus den Nachkriegskämpfen deutscher Truppen und Freikorps. 3 Bd.: Die Kämpfe im Baltikum nach der zweiten Einnahme von Riga. Juni bis Dezember 1919. – Berlin, 1938 | * Darstellungen aus den Nachkriegskämpfen deutscher Truppen und Freikorps. 3 Bd.: Die Kämpfe im Baltikum nach der zweiten Einnahme von Riga. Juni bis Dezember 1919. – Berlin, 1938 | ||
| + | * Baron v. Hahn K. Кaempfe um Mitau // Die Baltische Landeswehr: уin Gedenkbuch. Hrsg. Der Baltische Landeswehrverein. Riga 1929. S. 199. | ||
==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
Pašreizējā versija, 2016. gada 16. jūnijs, plkst. 14.40
3. vācbaltiešu bataljons (vc. Deutsch-Baltisches Bataillon) - Latvijas zemessardzes (t.s. landesvēra) vācbaltiešu vienība Latvijas neatkarības kara laikā. Saformēts Vindavā (mūsd. Ventspils) 1919. gada februārī. Komandieri:
- 02.1919.-04.1919. ritmeistars grāfs Karls cu Eilenburgs (Karl Ludwig Arthur Botho-Wend Graf zu Eulenburg, 1883-1945)
- 04.1919.-17.07.1919. ritmeistars fon Jēna (Rittmeister Ernst Waldemar von Jena)
- 17.07.1919.-01.04.1920. majors fon Hāns (Major Karl Baron von Hahn)
Sastāvēja no:
- barona Rādena rotas
- barona Kleista rotas (Infantry Company Kleist)
- barona Hāna kavalērijas vienības
- sanitārās daļas (Sanit.-Abteilung)
Pēc Rīgas ieņemšanas 22.05.1919. kaujas sastāvs tika papildināts ar brīvprātīgajiem no Vācijas un pārformēts par 2. Baltu pulku. Pēc valstsvāciešu demobilizācijas jūlijā, atkal bataljons. Pastāvīga nosaukuma nebija, vienība tika dēvēta konkrētā brīža komandiera vārdā: "Eilenburga vienība" (Detachement Graf Eulenburg), "Jēnas vienība" (Detachement v. Jena), "Hāna vienība" (Detachement v. Hahn). Piedalījās cīņās pret lieliniekiem Kurzemē un Zemgalē, 06.1919. Cēsu kaujās pret Igaunijas armiju, bet 1919. gada rudenī jau kā Latvijas armijas vienība Latvijas baltvācu zemessargu sastāvā karoja atkal pret lieliniekiem Latgales frontē. 1920. gada aprīlī vienība ieskaitīta 13. Tukuma kājnieku pulka sastāvā.
Ventspilī
Ventspilī
rotmistrs fon Jena
majors fon Rādens
Mītavas (mūsd. Jelgava) apkaimes ieņemšanas kaujas 1919. gada 17.-18. martā
Rādena rota Jelgavā
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 121 lpp.
- Latvijas brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 160.-161., 278. lpp.
- Čapenko A. Baltijas landesvēra vācu vienību forma, pakāpes un atšķirības zīmes 1918.-1920. gadā. // IX Latvijas Kara muzeja gadagrāmata. - Rīga, 2008.
- Eugen Engelhardt, freiherr Wilhelm von Engelhardt. Der Ritt nach Riga; aus den Kämpfen der Baltischen Landeswehr gegen die rote Armee, 1918-1920. - Volk und Reich Verlag: Berlin, 1938 - 152 S.
- Grimm Claus. Vor den Toren Europas, 1918-1920; Geschichte der Baltischen Landeswehr. - A.F. Velmede: Hamburg, 1963 - 320 S.
- Hartmann Georg Heinrich. Aus den erinnerungen eines freiwilligen der baltischen landeswehr. - Deutsche verlags-anstalt: Stuttgart, 1921
- Schrunden Freiwilliger der Bataillon Malmede der Baltischen Landeswer. // Rigasche Zeitung. Nr.24., 22.06.1919.
- Bischoff Josef. Die letzte Front. Geschichte der Eiserne Division im Baltikum 1919. - Berlin, 1935
- Goltz Rüdiger von der. Meine Sendung in Finnland und im Baltikum. - K.F.Kochler Verlag: Leipzig, 1920 - 312 S.
- Goltz Rüdiger von der. Als politischer General im Osten (Finnland und Baltikum) 1918 und 1919. – Leipzig, 1936
- Keyserlingk, Robert Wendelin. Across many oceans : a family saga. - Brookfield Publishing Company: Brookfield (Connecticut), 1984, 323 pages ISBN 0920271006
- Die Baltische Landeswehr im Befreiungskampf gegen den Bolschewismus. Ein Gedenkbuch. - Riga, 1929 (Verlag der Aktiengesellschaft Ernst Plate: Riga, 1939 - 233 S.)
- Norden A. Zwischen Berlin und Moskau. – Berlin, 1954
- Ottersberg K. Der Kampf des lettischen Volkes um die Sowjetmacht der UdSSR und der volksdemokratischen Länder Europas. Bd. 3. – Berlin, 1959
- Winnig A. Am Ausgang der deutschen Ostpolitik. – Berlin, 1921
- Darstellungen aus den Nachkriegskämpfen deutscher Truppen und Freikorps. 1 Bd.: Die Rückführung des Ostheeres. – Berlin, 1935
- Darstellungen aus den Nachkriegskämpfen deutscher Truppen und Freikorps. 2 Bd.: Der Feldzug im Baltikum bis zur zweiten Einnahme von Riga. – Berlin, 1937
- Darstellungen aus den Nachkriegskämpfen deutscher Truppen und Freikorps. 3 Bd.: Die Kämpfe im Baltikum nach der zweiten Einnahme von Riga. Juni bis Dezember 1919. – Berlin, 1938
- Baron v. Hahn K. Кaempfe um Mitau // Die Baltische Landeswehr: уin Gedenkbuch. Hrsg. Der Baltische Landeswehrverein. Riga 1929. S. 199.
Resursi internetā par šo tēmu
- Baltijas Landesvērs - LVVA fonda kartiņa
- Jelgavas un Zemgales atbrivošana
- Cīņas Jaunjelgavas rajonā.
- Cīņas pie Jaunjelgavas
- Rēzeknes ieņemšana
- Cīņas dienvidu Latgalē
