Atšķirības starp "Vēstures pētīšanas metodes" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
(jauns šķirklis)
 
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
 
'''Vēstures pētījumu metodes''' - paņēmienu un principu (metožu) sistemātisks kopums vēstures avotu teorētiskai analīzei, gūstot pēc iespējas objektīvāku un pamatotāku informāciju:
 
'''Vēstures pētījumu metodes''' - paņēmienu un principu (metožu) sistemātisks kopums vēstures avotu teorētiskai analīzei, gūstot pēc iespējas objektīvāku un pamatotāku informāciju:
 
* '''Ģenēzes analīzes metode:''' īpašības, cēloņus, pretrunas aplūko attīstībā, atspoguļojot procesu. Mīnusi: nav izteiktas metodoloģijas, neuniversāla, liela subjektīvisma iespēja, detaļu un faktu pārbagātība, kas var novest pie atkārtošanās. Grūti avienot ar citām metodēm. Neder, lai fiksētu kāda fenomena situāciju miera stāvoklī. Induktīva (no detaļām uz vispārīgo) un aprakstoša, nevis pētnieciska metode.
 
* '''Ģenēzes analīzes metode:''' īpašības, cēloņus, pretrunas aplūko attīstībā, atspoguļojot procesu. Mīnusi: nav izteiktas metodoloģijas, neuniversāla, liela subjektīvisma iespēja, detaļu un faktu pārbagātība, kas var novest pie atkārtošanās. Grūti avienot ar citām metodēm. Neder, lai fiksētu kāda fenomena situāciju miera stāvoklī. Induktīva (no detaļām uz vispārīgo) un aprakstoša, nevis pētnieciska metode.
* '''Klasifikācijas metode:''' tās uzdevums ir gūt pēc iespējas jaunu informāciju.  
+
* '''Klasifikācijas metode:''' pēc iepriekš izveidotā plāna apkopojot un klasificējot materiālu pēc būtiskām pazīmēm - hronoloģiskā principa, alfabēta u.c., - katrs klasifikācijas veids parāda aplūkojamo informāciju no cita skatu punkta, atsedzot jaunus kvalitatīvos aspektus.
  
  
 
[[Kategorija:Vēstures zinātne]]
 
[[Kategorija:Vēstures zinātne]]

Versija, kas saglabāta 2009. gada 10. februāris, plkst. 19.24

Vēstures pētījumu metodes - paņēmienu un principu (metožu) sistemātisks kopums vēstures avotu teorētiskai analīzei, gūstot pēc iespējas objektīvāku un pamatotāku informāciju:

  • Ģenēzes analīzes metode: īpašības, cēloņus, pretrunas aplūko attīstībā, atspoguļojot procesu. Mīnusi: nav izteiktas metodoloģijas, neuniversāla, liela subjektīvisma iespēja, detaļu un faktu pārbagātība, kas var novest pie atkārtošanās. Grūti avienot ar citām metodēm. Neder, lai fiksētu kāda fenomena situāciju miera stāvoklī. Induktīva (no detaļām uz vispārīgo) un aprakstoša, nevis pētnieciska metode.
  • Klasifikācijas metode: pēc iepriekš izveidotā plāna apkopojot un klasificējot materiālu pēc būtiskām pazīmēm - hronoloģiskā principa, alfabēta u.c., - katrs klasifikācijas veids parāda aplūkojamo informāciju no cita skatu punkta, atsedzot jaunus kvalitatīvos aspektus.