Atšķirības starp "Vēsturiskā antropoloģija" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
 
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Vēsturiskā antropoloģija''' - [[vēsture]]s zinātnes apakšnozare, kas rekonstruē dažādus antropoloģiskos datus [[paleoantropoloģija]]s, [[kranioloģija]]s, [[somatoloģija]]s, [[etnoloģija]]s, gēnu ģeogrāfijas, dermatoglifikas, DNS u. c. jomās, t.i. pēta cilvēces un tās populāciju [[Antropoģenēze|antropoģenēzi]], morfofizioloģiskās struktūras, rekonstruē un analizē kādas teritorijas dažādu [[Etnoss|etnosu]] cilmi, to kontinuitāti, migrāciju un tās virzienus, dažādu etnosu radniecību, pirmdzimteni, tautu etnoģenēzes procesus, populāciju demogrāfisko struktūru, laulību sakaru tīklus, sabiedrisko iekārtu u. c.
+
'''Vēsturiskā antropoloģija''' - [[vēsture]]s zinātnes apakšnozare, kas rekonstruē dažādus antropoloģiskos datus [[paleoantropoloģija]]s, [[kranioloģija]]s, [[somatoloģija]]s, [[etnoloģija]]s, [[krainoloģija]]s, gēnu ģeogrāfijas, dermatoglifikas, DNS u. c. jomās, t.i. pēta cilvēces un tās populāciju [[Antropoģenēze|antropoģenēzi]], morfofizioloģiskās struktūras, rekonstruē un analizē kādas teritorijas dažādu [[Etnoss|etnosu]] cilmi, to kontinuitāti, migrāciju un tās virzienus, dažādu etnosu radniecību, pirmdzimteni, tautu etnoģenēzes procesus, populāciju demogrāfisko struktūru, laulību sakaru tīklus, sabiedrisko iekārtu u. c.
  
 
Kā zinātne parādījās XIX gs. vidū. 1859. gadā Parīzē tika nodibināta Antropologu biedrība.
 
Kā zinātne parādījās XIX gs. vidū. 1859. gadā Parīzē tika nodibināta Antropologu biedrība.

Pašreizējā versija, 2019. gada 12. februāris, plkst. 08.52

Vēsturiskā antropoloģija - vēstures zinātnes apakšnozare, kas rekonstruē dažādus antropoloģiskos datus paleoantropoloģijas, kranioloģijas, somatoloģijas, etnoloģijas, krainoloģijas, gēnu ģeogrāfijas, dermatoglifikas, DNS u. c. jomās, t.i. pēta cilvēces un tās populāciju antropoģenēzi, morfofizioloģiskās struktūras, rekonstruē un analizē kādas teritorijas dažādu etnosu cilmi, to kontinuitāti, migrāciju un tās virzienus, dažādu etnosu radniecību, pirmdzimteni, tautu etnoģenēzes procesus, populāciju demogrāfisko struktūru, laulību sakaru tīklus, sabiedrisko iekārtu u. c.

Kā zinātne parādījās XIX gs. vidū. 1859. gadā Parīzē tika nodibināta Antropologu biedrība.

LIteratūra par šo tēmu

  • Latvijas padomju enciklopēdija. - Galvenā enciklopēdija redakcija: Rīga, 1981., 281. lpp.
  • Denisova Raisa. Antropoloģiskie pētījumi Latvijas vēstures institūtā. // Latvijas vēstures institūta žurnāls. 1995. Nr.3., 29.-52. lpp.
  • Denisova Raisa, Grāvere Rita. Antropoloģijas zinātne Latvijas vēstures institūtā. // Latvijas vēstures institūta žurnāls. 1995. Nr.4., 38.-47. lpp.
  • Denisova Raisa, Grāvere Rita. Antropoloģijas zinātne Latvijas vēstures institūtā. // Latvijas vēstures institūta žurnāls, 1995., Nr4., - 38.-47. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu