Atšķirības starp "Veče" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
 
1. rindiņa: 1. rindiņa:
 
'''Veče''' (no sensl. ''вет'' - "padome"; kr. ''Вече'', pol. ''Wiec'', serb./horv. ''веће''-''veće'') - atkarībā no konteksta:  
 
'''Veče''' (no sensl. ''вет'' - "padome"; kr. ''Вече'', pol. ''Wiec'', serb./horv. ''веће''-''veće'') - atkarībā no konteksta:  
−
* '''1.''' pēc  t.s. senās ''tautas sapulces'' parauga [[Pilsētnieki|pilsētnieku]] sapulce slāvu zemēs XII-XVI gs., kas izlēma kara un miera jautājumus, pieņēma likumus un slēdza starptautiskus līgumus. Senkrievu zemēs kā institūcija parādās, [[Kijevas krievzeme]]i nonākot feodālās sadrumstalotības stadijā (pirmo reizi pieminēta, attiecībā uz 1147. gadu Kijevā). Nostiprinoties [[Kņazs|kņazu]] varai, sākot ar XIV gs. ''večes'' nozīme pakāpeniski samazinājās, līdz tās pārstāja sasaukt. Visilgāk ''veče'' kā augstākā valsts likumdevēja institūcija saglabājās [[Novgorodas valsts|Novgorodā]] (līdz 1478.) un [[Pleskavas valsts|Pleskavā]] (līdz 1510.).  
+
* '''1.''' pēc  t.s. senās ''tautas sapulces'' parauga [[Pilsētnieki|pilsētnieku]] sapulce slāvu zemēs XII-XVI gs., kas izlēma kara un miera jautājumus, pieņēma likumus un slēdza starptautiskus līgumus. Senkrievu zemēs kā institūcija parādās, [[Kijevas krievzeme]]i nonākot feodālās sadrumstalotības stadijā (pirmo reizi pieminēta, attiecībā uz 1147. gadu Kijevā). Nostiprinoties [[Kņazs|kņazu]] varai, sākot ar XIV gs. ''večes'' nozīme pakāpeniski samazinājās, līdz tās pārstāja sasaukt. Visilgāk ''veče'' kā augstākā valsts likumdevēja institūcija saglabājās Vjatkā, [[Novgorodas valsts|Novgorodā]] (līdz 1478.) un [[Pleskavas valsts|Pleskavā]] (līdz 1510.).  
 
* '''2.''' [[Skupščina]]s (''[[Parlaments|parlamenta]]'') palātu apzīmējums [[Dienvidslāvijas FSR]].
 
* '''2.''' [[Skupščina]]s (''[[Parlaments|parlamenta]]'') palātu apzīmējums [[Dienvidslāvijas FSR]].
  

Pašreizējā versija, 2016. gada 23. decembris, plkst. 16.07

Veče (no sensl. вет - "padome"; kr. Вече, pol. Wiec, serb./horv. веће-veće) - atkarībā no konteksta:

  • 1. pēc t.s. senās tautas sapulces parauga pilsētnieku sapulce slāvu zemēs XII-XVI gs., kas izlēma kara un miera jautājumus, pieņēma likumus un slēdza starptautiskus līgumus. Senkrievu zemēs kā institūcija parādās, Kijevas krievzemei nonākot feodālās sadrumstalotības stadijā (pirmo reizi pieminēta, attiecībā uz 1147. gadu Kijevā). Nostiprinoties kņazu varai, sākot ar XIV gs. večes nozīme pakāpeniski samazinājās, līdz tās pārstāja sasaukt. Visilgāk veče kā augstākā valsts likumdevēja institūcija saglabājās Vjatkā, Novgorodā (līdz 1478.) un Pleskavā (līdz 1510.).
  • 2. Skupščinas (parlamenta) palātu apzīmējums Dienvidslāvijas FSR.

Nosaukums citās valodās:

  • angliski: Veche
  • vāciski: Wetsche

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 79. lpp.
  • Jonas Granberg. Veche in the chronicles of medieval Rus. / Study of functions and terminology Göteborg, Department of History Göteburg University 2004, ISBN 91-88614-49-2
  • Klaus Zernack. Die burgstädtischen Volksversammlungen bei den Ost- und Westslaven. Studien zur verfassungsgeschichtlichen Bedeutung des Vece - Harrassowitz, Wiesbaden, 1967
  • Фроянов И.Я. Киевская Русь. - Ленинград, 1980, С. 184
  • Грамоты Великого Новгорода и Пскова. - Москва-Ленинград, 1949
  • Мартышин О.В. Вольный Новгород. Общественно – политический строй и право феодальной республики. – Русское право, Москва, 1992
  • Петров А.В. Внутриобщинные столкновения в Новгороде в середине и второй половине XIV века. / Средневековая и новая Россия. Сборник научных статей к 60-летию проф. И.Я. Фроянова. – СПб, 1906
  • Фроянов И.Я., Дворниченко А.Ю. Города – государства Древней Руси. – Ленинград, 1988

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Veče&oldid=64297"