Atšķirības starp "Vecticībnieki" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Vecticībnieki''' (kr. ''старообрядцы'') - tie [[Krievijas cariste]]s [[Pareizticība|pareizticīgās Baznīcas]] ticīgie un klērs, kuri atsacījās pieņemt laikā no 1650. līdz 1660. gadam veikto t.s. ''[[Nikona reforma|patriarha Nikona reformu]]'', turpinot pieturēties pie "vecā rituāla" (kr. ''старообрядчество, староверие, древлеправославие''). Iedalās vairākās sektās (''bezpopieši'', ''netieši'', ''aronieši'' - ''безпоповцы'', ''нетовцы'', ''ароновцы'' u.c.). Līdz 1905. gada 17. aprīlim [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] oficiāli dēvēja par "šķeltniekiem" (''раскольники'') un pakļāva represijām. 1971. gadā Maskavas Patriarhāts oficiāli atcēla vecticībnieku ''nolādējumu'' "kā nebijušu" (''яко не бывшие''). Mūsdienu Latvijas teritorijā ieradās XVII gs. otrajā pusē, bēgot no vajāšanām Maskavijā. Vecticībnieku manuskriptā ,,Deguču hronika" („Дегуцкий летописец”), kur aprakstīts par vecticībnieku kopienu izveidošanu [[Žečpospoļita]]s teritorijā minēts, ka pirmie vecticībnieki [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes hercogistē]] ienāca ap 1659. gadu, un Liģinišķu sādžā uzcēla pirmo vecticībnieku baznīcu. | + | '''Vecticībnieki''' (kr. ''старообрядцы'') - tie [[Krievijas cariste]]s [[Pareizticība|pareizticīgās Baznīcas]] ticīgie un klērs, kuri atsacījās pieņemt laikā no 1650. līdz 1660. gadam veikto t.s. ''[[Nikona reforma|patriarha Nikona reformu]]'', turpinot pieturēties pie "vecā rituāla" (kr. ''старообрядчество, староверие, древлеправославие''). Iedalās vairākās sektās (''bezpopieši'', ''netieši'', ''aronieši'' - ''безпоповцы'', ''нетовцы'', ''ароновцы'' u.c.). Līdz 1905. gada 17. aprīlim [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] oficiāli dēvēja par "šķeltniekiem" (''раскольники'') un pakļāva represijām. 1971. gadā Maskavas Patriarhāts oficiāli atcēla vecticībnieku ''nolādējumu'' "kā nebijušu" (''яко не бывшие''). |
| + | |||
| + | Mūsdienu Latvijas teritorijā masveidā ieradās XVII gs. otrajā pusē, bēgot no vajāšanām Maskavijā. Vecticībnieku manuskriptā ,,Deguču hronika" („Дегуцкий летописец”), kur aprakstīts par vecticībnieku kopienu izveidošanu [[Žečpospoļita]]s teritorijā minēts, ka pirmie vecticībnieki [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes hercogistē]] organizēti (pirms tam senkrievi hercogistes teritorijā dzīvoja nevis kā reliģiska kopiena, bet kā amatnieku apmetņu iedzīvotāji) ienāca ap 1659. gadu, un Liģinišķu sādžā uzcēla pirmo vecticībnieku baznīcu. | ||
== Resursi internetā par šo tēmu == | == Resursi internetā par šo tēmu == | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 8. jūlijs, plkst. 08.27
Vecticībnieki (kr. старообрядцы) - tie Krievijas caristes pareizticīgās Baznīcas ticīgie un klērs, kuri atsacījās pieņemt laikā no 1650. līdz 1660. gadam veikto t.s. patriarha Nikona reformu, turpinot pieturēties pie "vecā rituāla" (kr. старообрядчество, староверие, древлеправославие). Iedalās vairākās sektās (bezpopieši, netieši, aronieši - безпоповцы, нетовцы, ароновцы u.c.). Līdz 1905. gada 17. aprīlim Krievijas impērijā oficiāli dēvēja par "šķeltniekiem" (раскольники) un pakļāva represijām. 1971. gadā Maskavas Patriarhāts oficiāli atcēla vecticībnieku nolādējumu "kā nebijušu" (яко не бывшие).
Mūsdienu Latvijas teritorijā masveidā ieradās XVII gs. otrajā pusē, bēgot no vajāšanām Maskavijā. Vecticībnieku manuskriptā ,,Deguču hronika" („Дегуцкий летописец”), kur aprakstīts par vecticībnieku kopienu izveidošanu Žečpospoļitas teritorijā minēts, ka pirmie vecticībnieki Kurzemes hercogistē organizēti (pirms tam senkrievi hercogistes teritorijā dzīvoja nevis kā reliģiska kopiena, bet kā amatnieku apmetņu iedzīvotāji) ienāca ap 1659. gadu, un Liģinišķu sādžā uzcēla pirmo vecticībnieku baznīcu.
