Atšķirības starp "Vecticībnieki" versijām
m (→Resursi internetā par šō tēmu) |
m (→Resursi internetā par šō tēmu) |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Vecticībnieki''' (kr. ''старообрядцы'') - tie [[Krievijas cariste]]s pareizticīgās Baznīcas strāvojumu pārstāvji, kuri atsacījās pieņemt laikā no 1650. līdz 1660. gadam veikto t.s. ''[[Nikona reforma|patriarha Nikona reformu]]'', turpinot pieturēties pie "vecā rituāla" (kr. ''старообрядчество, староверие, древлеправославие''). Iedalās vairākās sektās (''bezpopieši'', ''netieši'', ''aronieši'' - ''безпоповцы'', ''нетовцы'', ''ароновцы'' u.c.). Līdz 1905. gada 17. aprīlim [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] oficiāli dēvēja par "šķeltniekiem" (''раскольники'') un pakļāva represijām. 1971. gadā Maskavas Patriarhāts oficiāli atcēla vecticībnieku ''nolādējumu'' "kā nebijušu" (''яко не бывшие''). Mūsdienu Latvijas teritorijā ieradās XVII gs. otrajā pusē, bēgot no vajāšanām Maskavijā. Vecticībnieku manuskriptā ,,Deguču hronika" („Дегуцкий летописец”), kur aprakstīts par vecticībnieku kopienu izveidošanu [[Žečpospoļita]]s teritorijā minēts, ka pirmie vecticībnieki [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes hercogistē]] ienāca ap 1659. gadu, un Liģinišķu sādžā uzcēla pirmo vecticībnieku baznīcu. | '''Vecticībnieki''' (kr. ''старообрядцы'') - tie [[Krievijas cariste]]s pareizticīgās Baznīcas strāvojumu pārstāvji, kuri atsacījās pieņemt laikā no 1650. līdz 1660. gadam veikto t.s. ''[[Nikona reforma|patriarha Nikona reformu]]'', turpinot pieturēties pie "vecā rituāla" (kr. ''старообрядчество, староверие, древлеправославие''). Iedalās vairākās sektās (''bezpopieši'', ''netieši'', ''aronieši'' - ''безпоповцы'', ''нетовцы'', ''ароновцы'' u.c.). Līdz 1905. gada 17. aprīlim [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] oficiāli dēvēja par "šķeltniekiem" (''раскольники'') un pakļāva represijām. 1971. gadā Maskavas Patriarhāts oficiāli atcēla vecticībnieku ''nolādējumu'' "kā nebijušu" (''яко не бывшие''). Mūsdienu Latvijas teritorijā ieradās XVII gs. otrajā pusē, bēgot no vajāšanām Maskavijā. Vecticībnieku manuskriptā ,,Deguču hronika" („Дегуцкий летописец”), kur aprakstīts par vecticībnieku kopienu izveidošanu [[Žečpospoļita]]s teritorijā minēts, ka pirmie vecticībnieki [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes hercogistē]] ienāca ap 1659. gadu, un Liģinišķu sādžā uzcēla pirmo vecticībnieku baznīcu. | ||
| − | == Resursi internetā par | + | == Resursi internetā par šo tēmu == |
* [http://64.233.183.104/search?q=cache:kh61Gsi5HdIJ:www.medumi.lv/UserFiles/File/Medumi/teksts.doc+Varšavas+hercogiste&hl=lv&ct=clnk&cd=43&gl=lv Kotovičs D., Petračonoks A. Medumu pagasta kultūrvēsturiskais apraksts.] | * [http://64.233.183.104/search?q=cache:kh61Gsi5HdIJ:www.medumi.lv/UserFiles/File/Medumi/teksts.doc+Varšavas+hercogiste&hl=lv&ct=clnk&cd=43&gl=lv Kotovičs D., Petračonoks A. Medumu pagasta kultūrvēsturiskais apraksts.] | ||
Versija, kas saglabāta 2008. gada 13. novembris, plkst. 13.57
Vecticībnieki (kr. старообрядцы) - tie Krievijas caristes pareizticīgās Baznīcas strāvojumu pārstāvji, kuri atsacījās pieņemt laikā no 1650. līdz 1660. gadam veikto t.s. patriarha Nikona reformu, turpinot pieturēties pie "vecā rituāla" (kr. старообрядчество, староверие, древлеправославие). Iedalās vairākās sektās (bezpopieši, netieši, aronieši - безпоповцы, нетовцы, ароновцы u.c.). Līdz 1905. gada 17. aprīlim Krievijas impērijā oficiāli dēvēja par "šķeltniekiem" (раскольники) un pakļāva represijām. 1971. gadā Maskavas Patriarhāts oficiāli atcēla vecticībnieku nolādējumu "kā nebijušu" (яко не бывшие). Mūsdienu Latvijas teritorijā ieradās XVII gs. otrajā pusē, bēgot no vajāšanām Maskavijā. Vecticībnieku manuskriptā ,,Deguču hronika" („Дегуцкий летописец”), kur aprakstīts par vecticībnieku kopienu izveidošanu Žečpospoļitas teritorijā minēts, ka pirmie vecticībnieki Kurzemes hercogistē ienāca ap 1659. gadu, un Liģinišķu sādžā uzcēla pirmo vecticībnieku baznīcu.
