Atšķirības starp "Veseli" versijām
m |
m |
||
| 5. rindiņa: | 5. rindiņa: | ||
'''fon Veseli''' (vc. ''von Wessel'', kr. ''фон Весель'') – holandiešu izcelsmes muižniecības dzimta Zviedrijā un Norvēģijā, vēlāk Krievijas impērijas Baltijas guberņās. Dzimtas aizsācējs ir holandiešu jūrnieks Jans Vesels (''Jan Wessel'', ?-?), kurš uzņemts Tronheimas pilsonībā ap 1620. gadu. Viņa dēls Heinrihs Vesels (''Henriks Jansen Wessel'', ?-1682) 1646. gadā saņēma pilsonību Bergenā, bet tā dēls Jans Vesels (''Jan Wessel'', 1646-1716) bija Ringves muižas īpašnieks un Tronheimas [[rātskungs]]. No viņa 18 bērniem viceadmirālis Peter Wessel (1691-1720), 1716. gadā dika iecelts bruņinieka kārtā, bet viceadmirālis Kaspars Vesels (''Caspar Wessel'', 1693-1768) 1720. gadā saņēma dižciltību, turpmāk lietojot uzvārdā "fon" – ''von Wessel''. Baltijas līnijas aizsācējs Heinrihs fon Vesels (''Henrik von Wessel'', ?-?) 1707. gadā stājās Krievijas impērijas kara flotes dienestā. 1788. gadā dzimta kļuva par Sv. Romas impērijas dižciltīgajiem. | '''fon Veseli''' (vc. ''von Wessel'', kr. ''фон Весель'') – holandiešu izcelsmes muižniecības dzimta Zviedrijā un Norvēģijā, vēlāk Krievijas impērijas Baltijas guberņās. Dzimtas aizsācējs ir holandiešu jūrnieks Jans Vesels (''Jan Wessel'', ?-?), kurš uzņemts Tronheimas pilsonībā ap 1620. gadu. Viņa dēls Heinrihs Vesels (''Henriks Jansen Wessel'', ?-1682) 1646. gadā saņēma pilsonību Bergenā, bet tā dēls Jans Vesels (''Jan Wessel'', 1646-1716) bija Ringves muižas īpašnieks un Tronheimas [[rātskungs]]. No viņa 18 bērniem viceadmirālis Peter Wessel (1691-1720), 1716. gadā dika iecelts bruņinieka kārtā, bet viceadmirālis Kaspars Vesels (''Caspar Wessel'', 1693-1768) 1720. gadā saņēma dižciltību, turpmāk lietojot uzvārdā "fon" – ''von Wessel''. Baltijas līnijas aizsācējs Heinrihs fon Vesels (''Henrik von Wessel'', ?-?) 1707. gadā stājās Krievijas impērijas kara flotes dienestā. 1788. gadā dzimta kļuva par Sv. Romas impērijas dižciltīgajiem. | ||
| − | '''fon Veseli''' no Dzeldes (vc. ''von Wessel a.d.H. Dselden'', kr. ''фон Весель'') – sena vācbaltiešu bruņniecības dzimta [[Livonija|Livonijā]], vēlāk [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]], vēlāk Krievijas impērijas Baltijas guberņās. | + | '''fon Veseli''' no Dzeldes (vc. ''von Wessel a.d.H. Dselden'', kr. ''фон Весель'') – sena vācbaltiešu bruņniecības dzimta [[Livonija|Livonijā]], vēlāk [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]], vēlāk Krievijas impērijas Baltijas guberņās. Livonijā ieradušies kā [[Livonijas ordenis|Ordeņa]] [[Vasalis|vasaļi]], kā pamatlēni saņemot Lieldzeldes muižu (''Groß-Dselden''). |
==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2018. gada 20. aprīlis, plkst. 18.07
fon Veseli (vc. von Wessel, kr. фон Весель) - atkarībā no konteksta, divas, savstarpēji neradniecīgas muižniecības dzimtas Kurzemē un Vidzemē.
fon Veseli (vc. von Wessel, kr. фон Весель) – holandiešu izcelsmes muižniecības dzimta Zviedrijā un Norvēģijā, vēlāk Krievijas impērijas Baltijas guberņās. Dzimtas aizsācējs ir holandiešu jūrnieks Jans Vesels (Jan Wessel, ?-?), kurš uzņemts Tronheimas pilsonībā ap 1620. gadu. Viņa dēls Heinrihs Vesels (Henriks Jansen Wessel, ?-1682) 1646. gadā saņēma pilsonību Bergenā, bet tā dēls Jans Vesels (Jan Wessel, 1646-1716) bija Ringves muižas īpašnieks un Tronheimas rātskungs. No viņa 18 bērniem viceadmirālis Peter Wessel (1691-1720), 1716. gadā dika iecelts bruņinieka kārtā, bet viceadmirālis Kaspars Vesels (Caspar Wessel, 1693-1768) 1720. gadā saņēma dižciltību, turpmāk lietojot uzvārdā "fon" – von Wessel. Baltijas līnijas aizsācējs Heinrihs fon Vesels (Henrik von Wessel, ?-?) 1707. gadā stājās Krievijas impērijas kara flotes dienestā. 1788. gadā dzimta kļuva par Sv. Romas impērijas dižciltīgajiem.
fon Veseli no Dzeldes (vc. von Wessel a.d.H. Dselden, kr. фон Весель) – sena vācbaltiešu bruņniecības dzimta Livonijā, vēlāk Kurzemes un Zemgales hercogistē, vēlāk Krievijas impērijas Baltijas guberņās. Livonijā ieradušies kā Ordeņa vasaļi, kā pamatlēni saņemot Lieldzeldes muižu (Groß-Dselden).
