Veseli

No ''Vēsture''
Versija 2018. gada 20. aprīlis, plkst. 18.20, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Wessel reichs Wappen.png
Wessel reichs Wappen.png

fon Veseli (vc. von Wessel, kr. фон Весель) - atkarībā no konteksta, divas, savstarpēji neradniecīgas muižniecības dzimtas Kurzemē un Vidzemē.

fon Veseli (vc. von Wessel, kr. фон Весель) – holandiešu izcelsmes muižniecības dzimta Zviedrijā un Norvēģijā, vēlāk Krievijas impērijas Baltijas guberņās. Dzimtas aizsācējs ir holandiešu jūrnieks Jans Vesels (Jan Wessel, ?-?), kurš uzņemts Tronheimas pilsonībā ap 1620. gadu. Viņa dēls Heinrihs Vesels (Henriks Jansen Wessel, ?-1682) 1646. gadā saņēma pilsonību Bergenā, bet tā dēls Jans Vesels (Jan Wessel, 1646-1716) bija Ringves muižas īpašnieks un Tronheimas rātskungs. No viņa 18 bērniem viceadmirālis Peter Wessel (1691-1720), 1716. gadā dika iecelts bruņinieka kārtā, bet viceadmirālis Kaspars Vesels (Caspar Wessel, 1693-1768) 1720. gadā saņēma dižciltību, turpmāk lietojot uzvārdā "fon" – von Wessel. Baltijas līnijas aizsācējs Heinrihs fon Vesels (Henrik von Wessel, ?-?) 1707. gadā stājās Krievijas impērijas kara flotes dienestā. Šī dzimtas līnija 1788. gadā dzimta kļuva par Sv. Romas impērijas dižciltīgajiem.

fon Veseli no Dzeldes (vc. von Wessel a.d.H. Dselden, kr. фон Весель из Дзельда) – vācbaltiešu bruņniecības dzimta Livonijā, vēlāk Kurzemes un Zemgales hercogistē, vēlāk Krievijas impērijas Baltijas guberņās. Livonijā ieradušies kā Ordeņa vasaļi XVI gs. otrajā pusē, kā pamatlēni saņemot Lieldzeldes muižu (Groß-Dselden).

Resursi internetā par šo tēmu