Atšķirības starp "Virgoliča korpuss" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
(jauns šķirklis)
 
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
2. '''Virgoliča korpuss''' (kr. ''2-й Западный корпус под командованием Вырголича'') - karaspēka vienība, izveidota 1919. gada pavasarī Vācijā dalībai [[Rietumu brīvprātīgo armija]]s sastāvā [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]] pret [[lielinieki]]em, piedalījās [[Bermontiāde]]s notikumos. ~5000 vīru, no kuriem kaujassastāvā 3500 vīru. Atradās Vācijas armijas saimnieciskā apgādē, dislocēta Ziemeļlietuvā. Komandieris žandarmu pulkvedis Virgoličs.
+
2. '''Virgoliča korpuss''' (kr. ''2-й Западный корпус под командованием Вырголича'') - karaspēka vienība, izveidota 1919. gada pavasarī Vācijā dalībai [[Rietumu brīvprātīgo armija]]s sastāvā [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]] pret [[lielinieki]]em, piedalījās [[Bermontiāde]]s notikumos. Atradās Vācijas armijas saimnieciskā apgādē, dislocēta Ziemeļlietuvā. Komandieris žandarmu pulkvedis Virgoličs.
  
 
Sastāvu komplektēja no bijušajiem Krievijas armijas karagūstekņiem nometnēs Vācijā.<br>
 
Sastāvu komplektēja no bijušajiem Krievijas armijas karagūstekņiem nometnēs Vācijā.<br>
19. rindiņa: 19. rindiņa:
 
* aizmugures un loģistikas komandas.
 
* aizmugures un loģistikas komandas.
  
1919. gada 6. jūnijā vienību iekļāva [[Baltijas landesvērs|Latvijas zemessardzes]] firsta [[Līvena vienība|Līvena vienībā]]. Jau 18. jūlijā vienības komandējošais sastāvs atsacījās pakļauties Līvenam, atdalījās no tā un pievienojās [[Kellera korpuss|Kellera korpusam]], organizējot t.s. [[Rietumu brīvprātīgo armija|Rietumu brīvprātīgo armiju]]. 1919. gada decembrī pēc korpusa ierašanās Vācija to internēja un izformēja.
+
1919. gada 6. jūnijā vienību iekļāva [[Baltijas landesvērs|Latvijas zemessardzes]] firsta [[Līvena vienība|Līvena vienībā]]. Jau 18. jūlijā vienības komandējošais sastāvs atsacījās pakļauties Līvenam, atdalījās no tā un pievienojās [[Kellera korpuss|Kellera korpusam]], organizējot t.s. [[Rietumu brīvprātīgo armija|Rietumu brīvprātīgo armiju]]. Februārī 1050 vīru, maijā - ap 1200 vīru. Piedalījās [[Bermontiāde]]s notikumos. ~5000 vīru, no kuriem kaujassastāvā 3500 vīru. 1919. gada decembrī pēc korpusa ierašanās Vācija to internēja un izformēja.
  
 
==== Literatūra par šo tēmu ====
 
==== Literatūra par šo tēmu ====

Versija, kas saglabāta 2013. gada 25. janvāris, plkst. 12.33

2. Virgoliča korpuss (kr. 2-й Западный корпус под командованием Вырголича) - karaspēka vienība, izveidota 1919. gada pavasarī Vācijā dalībai Rietumu brīvprātīgo armijas sastāvā Krievijas pilsoņu karā pret lieliniekiem, piedalījās Bermontiādes notikumos. Atradās Vācijas armijas saimnieciskā apgādē, dislocēta Ziemeļlietuvā. Komandieris žandarmu pulkvedis Virgoličs.

Sastāvu komplektēja no bijušajiem Krievijas armijas karagūstekņiem nometnēs Vācijā.
kājnieki:

  • 1. strēlnieku pulks (1-ый Стрелковый полк; 2 bataljoni, 40 ložmetēji, 2 lielgabali, 1500 vīri).

artilērija:

  • Artilērijas divizions (Артиллерийский дивизион):
    • vieglās artilērijas baterija (4 lielgabali);
    • haubiču baterija (4 haubices).

kavalērija:

  • Jātnieku pulks (Конный полк; 400 vīri, 8 ložmetēji):
    • 1. eskadrons (1-ый эскадрон);
    • 2. eskadrons (2-ый эскадрон);
    • 3. eskadrons (3-ый эскадрон).

tehniskās daļas:

  • Aviācijas nodaļa (Aвиотряд; 6 lidmašīnas).
  • 1. sapieru rota (1-ая саперная рота);
  • 2. sapieru rota (2-ая саперная рота);
  • aizmugures un loģistikas komandas.

1919. gada 6. jūnijā vienību iekļāva Latvijas zemessardzes firsta Līvena vienībā. Jau 18. jūlijā vienības komandējošais sastāvs atsacījās pakļauties Līvenam, atdalījās no tā un pievienojās Kellera korpusam, organizējot t.s. Rietumu brīvprātīgo armiju. Februārī 1050 vīru, maijā - ap 1200 vīru. Piedalījās Bermontiādes notikumos. ~5000 vīru, no kuriem kaujassastāvā 3500 vīru. 1919. gada decembrī pēc korpusa ierašanās Vācija to internēja un izformēja.

Literatūra par šo tēmu

  • Latvijas brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 150. lpp.
  • P. Bermonta-Avalova Rietumu brīvprātīgo armijas virsniecības raksturojums // Latvijas Kara muzeja gadagrāmata. V. – Rīga, 2004. – 57.–66. lpp.
  • Radziņš Pēteris. Latvijas atbrīvošanas karš. - Rīga, 1922. (Rīga, 1990.)

  • Российский государственный военный архив (РГВА) : Штаб Западной добровольческой армии (1919-1922); Фонд: 40147, Дело: 70.
  • Авалов П. В борьбе с большевизмом. - Глюкштадт/Гамбург, 1925
  • Родзянко А.П. Воспоминания о Северо-западной армии. - Берлин, 1921
  • Смирнов К. Начало Северо-западной армии. // Белое дело. т.1 - Берлин, 1926

  • Goltz Rüdiger von der. Meine Sendung in Finnland und im Baltikum. - K.F.Kochler Verlag: Leipzig, 1920 - 312 S.
  • Goltz Rüdiger von der. Als politischer General im Osten. - Leipzig, 1936

Resursi internetā par šo tēmu