Atšķirības starp "Virgoliča korpuss" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
3. rindiņa: 3. rindiņa:
 
Sastāvu komplektēja no bijušajiem Krievijas armijas karagūstekņiem nometnēs Vācijā. 1919. gada 6. jūnijā vienību iekļāva [[Baltijas landesvērs|Latvijas zemessardzes]] firsta [[Līvena vienība|Līvena vienībā]]. Jau 18. jūlijā vienības komandējošais sastāvs atsacījās pakļauties Līvenam, atdalījās no tā un iekļāvās jaunorganizējamajā t.s. [[Rietumu brīvprātīgo armija|Rietumu brīvprātīgo armijā]]. Februārī 1050 vīru, maijā - ap 1200 vīru. Pats korpuss bija dislocēts Šauļos, Lietuvā. 1919. gada novembra sākumā korpusu veidoja:
 
Sastāvu komplektēja no bijušajiem Krievijas armijas karagūstekņiem nometnēs Vācijā. 1919. gada 6. jūnijā vienību iekļāva [[Baltijas landesvērs|Latvijas zemessardzes]] firsta [[Līvena vienība|Līvena vienībā]]. Jau 18. jūlijā vienības komandējošais sastāvs atsacījās pakļauties Līvenam, atdalījās no tā un iekļāvās jaunorganizējamajā t.s. [[Rietumu brīvprātīgo armija|Rietumu brīvprātīgo armijā]]. Februārī 1050 vīru, maijā - ap 1200 vīru. Pats korpuss bija dislocēts Šauļos, Lietuvā. 1919. gada novembra sākumā korpusu veidoja:
 
* 1. kājnieku pulks (25-35 ložmetēji, 1000-1300 vīri)
 
* 1. kājnieku pulks (25-35 ložmetēji, 1000-1300 vīri)
−
* Bādenes triecienbataljons (''Badisches Sturm-Bataillon''; ~400 vīri, 14 ložmetēji)
+
* Bādenes kājnieku bataljons (''Badisches Bataillon''; ~400 vīri, 14 ložmetēji)
 
* Brandisa brīvkorpuss (''Freikorps von Brandis''; ~400 durkļu, ~100 zobeni, 2-4 lielgabali, 14-20 ložmetēji)
 
* Brandisa brīvkorpuss (''Freikorps von Brandis''; ~400 durkļu, ~100 zobeni, 2-4 lielgabali, 14-20 ložmetēji)
 
* Šauļu brigādes strēlnieku pulks (''1-ый Стрелковый полк'', ~400 durkļu, 12-16 ložmetēji)
 
* Šauļu brigādes strēlnieku pulks (''1-ый Стрелковый полк'', ~400 durkļu, 12-16 ložmetēji)

Versija, kas saglabāta 2013. gada 23. marts, plkst. 16.12

2. Virgoliča korpuss (kr. 2-й Западный корпус под командованием Вырголича) - karaspēka vienība, izveidota 1919. gada pavasarī Vācijā dalībai Rietumu brīvprātīgo armijas sastāvā Krievijas pilsoņu karā pret lieliniekiem, piedalījās Bermontiādes notikumos. Atradās Vācijas armijas saimnieciskā apgādē, dislocēta Ziemeļlietuvā. Komandieris žandarmu pulkvedis Virgoličs.

Sastāvu komplektēja no bijušajiem Krievijas armijas karagūstekņiem nometnēs Vācijā. 1919. gada 6. jūnijā vienību iekļāva Latvijas zemessardzes firsta Līvena vienībā. Jau 18. jūlijā vienības komandējošais sastāvs atsacījās pakļauties Līvenam, atdalījās no tā un iekļāvās jaunorganizējamajā t.s. Rietumu brīvprātīgo armijā. Februārī 1050 vīru, maijā - ap 1200 vīru. Pats korpuss bija dislocēts Šauļos, Lietuvā. 1919. gada novembra sākumā korpusu veidoja:

  • 1. kājnieku pulks (25-35 ložmetēji, 1000-1300 vīri)
  • Bādenes kājnieku bataljons (Badisches Bataillon; ~400 vīri, 14 ložmetēji)
  • Brandisa brīvkorpuss (Freikorps von Brandis; ~400 durkļu, ~100 zobeni, 2-4 lielgabali, 14-20 ložmetēji)
  • Šauļu brigādes strēlnieku pulks (1-ый Стрелковый полк, ~400 durkļu, 12-16 ložmetēji)
  • izlūku (pionieru) rota (~100 vīri)
  • kājnieku rezerve (~2-300 durkļu)
  • Bīnenštamma brīvkorpuss (~100 vīri)
  • Šūberta brīvkorpuss (~100 vīri)
  • Kopfermana brīvkorpuss (~100 vīri)
  • Jātnieku pulks (Конный полк)
    • 1. eskadrons (100 zobeni, bez zirgiem)
    • Šauļu eskadrons
    • Brīvprātīgo eskadrons
  • policijas eskadrons (~200 vīri)
  • Artilērijas divizions (Артиллерийский дивизион)
    • vieglās artilērijas baterija (4 lielgabali);
    • haubiču baterija (4 haubices).
  • Brēdenfelda brīvkorpuss (5 lielgabali)
  • 1. sapieru rota (1-ая саперная рота, ~100 vīri)
  • 2. sapieru rota (2-ая саперная рота, ~100 vīri)
  • sanitārā vienība (~60 vīri)
  • autotransporta vienība (8 automobiļi)

aizmugures un loģistikas komandas. Kopā: 2150-3000 kājnieki, 480-580 jātnieki, 15-17 lielgabali, 74-98 ložmetēji. [1]

Pats korpuss atradās Lietuvā, bet dažas tā vienības tika pārdislocētas uz Latviju, kur piedalījās Bermontiādē. 1919. gada decembrī pēc korpusa ierašanās Vācija to internēja un izformēja.

Atsauces un paskaidrojumi

  1. ↑ Ciganovs Juris. Krievu Rietumu brīvprātīgo armijas veidošanās. 1919. gada vasara-rudens. // Katvijas Zinātņu akadēmijas vēstis. 54. sējums. 2000. gads, Nr.1./2., 18. lpp.

Literatūra par šo tēmu

  • Latvijas brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 150., 289. lpp.
  • P. Bermonta-Avalova Rietumu brīvprātīgo armijas virsniecības raksturojums // Latvijas Kara muzeja gadagrāmata. V. – Rīga, 2004. – 57.–66. lpp.
  • Ciganovs Juris. Krievu Rietumu brīvprātīgo armijas veidošanās. 1919. gada vasara-rudens. // Katvijas Zinātņu akadēmijas vēstis. 54. sējums. 2000. gads, Nr.1./2., 13.-22. lpp.
  • Radziņš Pēteris. Latvijas atbrīvošanas karš. - Rīga, 1922. (Rīga, 1990.)
  • Российский государственный военный архив (РГВА) : Штаб Западной добровольческой армии (1919-1922); Фонд: 40147, Дело: 70.
  • Авалов П. В борьбе с большевизмом. - Глюкштадт/Гамбург, 1925
  • Родзянко А.П. Воспоминания о Северо-западной армии. - Берлин, 1921
  • Смирнов К. Начало Северо-западной армии. // Белое дело. т.1 - Берлин, 1926
  • Goltz Rüdiger von der. Meine Sendung in Finnland und im Baltikum. - K.F.Kochler Verlag: Leipzig, 1920 - 312 S.
  • Goltz Rüdiger von der. Als politischer General im Osten. - Leipzig, 1936

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Virgoliča_korpuss&oldid=43761"