Atšķirības starp "Zoroastrisms" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Zoroastrisms''' - VII gs. p.m.ē. izveidojusies duālistiska seno irāņu reliģija, kuras izveidošanu piedēvē mītiskajam pravietim [[Zaratustra]]m. Pamatā ir mācība par pastāvīgo cīņu, kas pasaulē norisinās starp diviem pretējiem pamatprincipiem: labo, ko personificē gaišā dievība [[Ahuramazda]], un ļauno, kuru personificē tumšā dievība [[Anhra-Mainja]].
+
'''Zoroastrisms''' - VII gs. p.m.ē. izveidojusies duālistiska seno irāņu reliģija, kuras izveidošanu piedēvē mītiskajam pravietim [[Zaratustra]]m. Pastāvēja [[Senā Persija|Senajā Persijā]] kā oficiālā reliģija līdz VII gs., kad Persijā iebruka arābi un nostiprinājās [[islāms]].
  
Ir [[Eshatoloģija|eshatoloģiskas]] idejas par pasaules galu, par atmaksu pēc nāves, pastaro tiesu, mirušo augšāmcelšanos, ka jaunava dzemdēs nākamo pestītāju kas, acīmredzot, visai stipri ietekmēja [[Jūdaisms|jūdaismu]] un [[Kristietība|kristietību]].
+
Pamatā ir mācība par pastāvīgo cīņu, kas pasaulē norisinās starp diviem pretējiem pamatprincipiem: labo, ko personificē gaišā dievība [[Ahuramazda]], un ļauno, kuru personificē tumšā dievība [[Anhra-Mainja]]. Liela loma ir arī [[Eshatoloģija|eshatoloģiskiem]] uzskatiem par pasaules galu, par atmaksu pēc nāves, pastaro tiesu, mirušo augšāmcelšanos, ka jaunava dzemdēs nākamo pestītāju kas, acīmredzot, visai stipri ietekmēja [[Jūdaisms|jūdaismu]] un [[Kristietība|kristietību]].
  
 
Mūsdienās zoroastrisms pastāv kā "parsisms", kurā līdzās senākajām duālistiskajām idejām attīstījies priekšstats par vienīgo visuvareno Dievu.
 
Mūsdienās zoroastrisms pastāv kā "parsisms", kurā līdzās senākajām duālistiskajām idejām attīstījies priekšstats par vienīgo visuvareno Dievu.

Versija, kas saglabāta 2011. gada 30. septembris, plkst. 14.21

Zoroastrisms - VII gs. p.m.ē. izveidojusies duālistiska seno irāņu reliģija, kuras izveidošanu piedēvē mītiskajam pravietim Zaratustram. Pastāvēja Senajā Persijā kā oficiālā reliģija līdz VII gs., kad Persijā iebruka arābi un nostiprinājās islāms.

Pamatā ir mācība par pastāvīgo cīņu, kas pasaulē norisinās starp diviem pretējiem pamatprincipiem: labo, ko personificē gaišā dievība Ahuramazda, un ļauno, kuru personificē tumšā dievība Anhra-Mainja. Liela loma ir arī eshatoloģiskiem uzskatiem par pasaules galu, par atmaksu pēc nāves, pastaro tiesu, mirušo augšāmcelšanos, ka jaunava dzemdēs nākamo pestītāju kas, acīmredzot, visai stipri ietekmēja jūdaismu un kristietību.

Mūsdienās zoroastrisms pastāv kā "parsisms", kurā līdzās senākajām duālistiskajām idejām attīstījies priekšstats par vienīgo visuvareno Dievu.

Literatūra par šo tēmu

  • Zombarts Verners // Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 456. lpp.