Atšķirības starp "Padošanās līgumi" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Pacta_subiectionis.jpg|right|thumb|300px|Pacta subiectionis (fragments)]] | [[Attēls:Pacta_subiectionis.jpg|right|thumb|300px|Pacta subiectionis (fragments)]] | ||
| − | '''Padošanās līgumi''' (viduslat. ''Pacta subiectionis'') - 1561. gada 28. novembrī Viļņā starp [[Lietuvas lielkņaziste|Lietuvas]] [[Lielkņazs|lielkņazu]] [[Sigismunds II Augusts, Polijas karalis|Sigismundu II Augustu]] un [[Livonija]]s zemes kungiem noslēgto līgumu kopums, kas paredzēja, ka [[Livonijas | + | '''Padošanās līgumi''' (viduslat. ''Pacta subiectionis'') - 1561. gada 28. novembrī Viļņā starp [[Lietuvas lielkņaziste|Lietuvas]] [[Lielkņazs|lielkņazu]] [[Sigismunds II Augusts, Polijas karalis|Sigismundu II Augustu]] un [[Livonija]]s zemes kungiem noslēgto līgumu kopums, kas paredzēja, ka [[Livonijas ordenis]] tiek likvidēts, tā zemes līdz ar [[Rīgas arhibīskapija]]s un tai pakļauto bīskapiju zemēm un pilsētām pakļaujas Lietuvas lielkņazistei. Zemēs uz ziemeļiem no Daugavas tika izveidota [[Pārdaugavas hercogiste]], savukārt zemēs Daugavas kreisajā krastā tika izveidota [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]], kuru Sigismunds II Augusts kā [[Lēnis|mantojamu lēni]] izlēņoja pēdējam Ordeņa mestram [[Ketlers Gothards|Gothardam]] un tā pēcnācējiem, piešķirot [[Hercogs|hercoga]] titulu. Padošanās aktos lielkņazs apstiprināja visas līdzšinējās Livonijas tiesības, lēņus un privilēģijas ar senajiem likumiem un paražām, rezervēja hercogistes pārvaldes amatus vietējiem (indigenāta tiesības), [[bruņniecība]]i un dižciltīgajiem (''Ritterschaft und Adel'') apstiprināja apelācijas tiecības pie [[Karalis|karaļa]]. |
== Literatūra == | == Literatūra == | ||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 7. februāris, plkst. 10.48
Padošanās līgumi (viduslat. Pacta subiectionis) - 1561. gada 28. novembrī Viļņā starp Lietuvas lielkņazu Sigismundu II Augustu un Livonijas zemes kungiem noslēgto līgumu kopums, kas paredzēja, ka Livonijas ordenis tiek likvidēts, tā zemes līdz ar Rīgas arhibīskapijas un tai pakļauto bīskapiju zemēm un pilsētām pakļaujas Lietuvas lielkņazistei. Zemēs uz ziemeļiem no Daugavas tika izveidota Pārdaugavas hercogiste, savukārt zemēs Daugavas kreisajā krastā tika izveidota Kurzemes un Zemgales hercogiste, kuru Sigismunds II Augusts kā mantojamu lēni izlēņoja pēdējam Ordeņa mestram Gothardam un tā pēcnācējiem, piešķirot hercoga titulu. Padošanās aktos lielkņazs apstiprināja visas līdzšinējās Livonijas tiesības, lēņus un privilēģijas ar senajiem likumiem un paražām, rezervēja hercogistes pārvaldes amatus vietējiem (indigenāta tiesības), bruņniecībai un dižciltīgajiem (Ritterschaft und Adel) apstiprināja apelācijas tiecības pie karaļa.
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 40.-41. lpp.
Resursi internetā par šo tēmu
- Das Herzogtum Kurland 1561–1795. Verfassung, Wirtschaft, Gesellschaft. Band 2 / Hrsg. von Erwin Oberländer. – Lüneburg: Verl. Nordostdt. Kulturwerk, 2001. – 307 S.: il. ISBN 3–932267–33–8 - recenzija
- Das „Privilegium Sigismundi Augusti“ und die „Pacta Subiectionis“ oder: der November 1561 in der baltischen Geschichte
