Šēfens
No ''Vēsture''
Šēfens (vāc. Schöfen) - tiesas piesēdētājs, Šēfenu tiesas loceklis vācu zemēs viduslaikos. Šēfenu parasti no lielāko zemes īpašnieku vai vasaļu vidus iecēla grāfs vai karaļa sūtnis uz mūžu un savu amatu uzņēmušies, zvērēdami karalim. Vēlāk dažviet ieviesās šēfena amata mantojamība un pērkamība kopā ar amatam piesaistītu zemi. Šēfenu kolēģijas pastāvēja vācu zemēs fēmes tiesās kā arī daudzu pilsētu tiesās.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 108. lpp.