Švarcs Eižens Vilhelms
Eižens Vilhelms Švarcs (Eugen Schwartz; 1871.-1940.) - finansists, sabiedrisks darbinieks, Latvijas Republikas finanšu ministrs.
Dzimis Rīgā 1871. gada 6. novembrī, tirgotāja Kristofa Švarca ģimenē, kas piederēja pie ievērojamas Rīgas tirgotāju, birģermeistaru un ārstu dzimtas. Pēc pilsētas ģimnāzijas absolvēšanas apguva tirdzniecības pamatus pie sava tēvoča Edgara Liras un no 1897. gada bija šīs firmas „Edgar Lyra und Co” šefs. Ieņēmis daudzus atbildīgus amatus: bijis Rīgas hipotēku biedrības direktors un prezidents (1926..-1939.); no 1914. gada Rīgas biržas bankas direktors, bet pēc tam prezidents (1930.-1939.); no 1908. gada biržas komitejas loceklis, tad viceprezidents (1910.-1938.); Austroungārijas vicekonsuls (1910.-1914.); Lielās ģildes vecākais (1914.-1930.) un eltermanis (1930.-1935.); Rīgas pilsētas deputāts un domes loceklis (1912.-1934.); Vidzemes vācu biedrības Rīgas grupas valdes loceklis un viceprezidents (1911.-1914.); finanšu ministrs t.s. Niedras valdībā 1919. gada pavasarī; starpkaru periodā darbojās dažādās sabiedriskās organizācijās, bijis Sv. Pētera baznīcas padomes prezidents, Rīgas Herdera institūta draugu un veicinātāju biedrības valdes priekšsēdētājs. Precējies ar Katarīnu Emmiju Heleni, dzimušas Iršiku (Irschick, 1875.-?), laulībā piedzima četri bērni: Johans Kristofs Eižens (1896.-?), Ādams Heinrihs Edgars (1897.-?), Rolfs Ernsts (1899.-?) un Gertrūde Helēne Veronika (1902.-?). Vasarās ģimene uzturējās savā Rūmenes muižā. Miris Rīgā 1940. gada 15. februārī.