Agrārā reforma LPSR
Agrārreforma LPSR - XX gs. 40.-50. gados īstenota agrārā reforma Latvijas PSR, nacionalizējot visu zemi un sagatavojot lauksaimniecību vēlākai kolektivizācijai. Jau 1940. gada 22. jūlijā Tautas saeima pasludināja visu zemi par tautas (valsts) īpašumu. 30. jūlija Likums par zemi izveidoja valsts zemes fondu, kurā ieskaitīja visas agrākās valsts, Baznīcas un lielsaimnieku (kas pārsniedza 30 ha platību) zemes. Zemi piešķīra bezzemniekiem un sīkzemniekiem, izveidojot 51 760 jaunsaimniecības (līdz 10 ha), 23 000 sīkzemnieku saņēma zemes piegriezumus. Zemnieku saimniecību kopskaits sasniedza 250 000.
Vācu okupācijas laikā visa zeme tika pasludināta par Vācijas valsts īpašumu, zemniekus traktējot kā valsts zemes nomniekus. Agrārreformas izveidotās jaunsaimniecības un zemes piegriezumus anulēja, taču padomju varas veikto zemes nacionalizāciju neatcēla.
Pēc tam, kad Sabiedrotie bija Vāciju sakāvuši, sākot ar 1944. gadu agrārreforma turpinājās. Piešķiramās zemes platība tika noteikta 10-15 ha, bet maksimālā zemes platība, kas drīkstēja piederēt privātpersonai - 30 ha. Līdz 1946. gadam tika izveidotas 49 000 jaunsaimniecības, kuru izveidošanai izmantoja 606 000 ha zemes. Zemes piegriezumi tika piešķirti 21 000 sīksaimniecību, izmantojot šim nolūkam 90 000 ha valsts fonda zemes.
Skat. arī Zemes reformas Baltijas guberņās, agrārreforma Latvijā
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 279. lpp.
