Alfonss I Enrikišs
Alfonss I Enrikišs (Dom Alfonso I Henriques, an. Afonso I of Portugal, Afonso Henriques, vc. Alfons I., kr. Альфонсо I; ~1109-1185) – Portugāles grāfs (1112–1139), pirmais Portugāles karalis, Burgundiešu dinastijas aizsācējs.
Mantoja no sava tēva, Burgundijas Anrī (Henri de Bourgogne, 1066-1112), Portugāles grāfistes troni un titulu, taču līdz 1128. gadam tajā kā reģente valdīja tā māte, Leonas Terēze (Teresa de Leão, 1080-1130). Kad tā apprecējās otru reizi, šoreiz ar Travas grāfu Fernando (Fernando Pérez de Traba, 1100-1155), tā portugāļu aristokrātijas daļa, kas bija pret tuvināšanos Leonas karalistei, par savu vadoni izvēlējās nepilngadīgo Alfonsu. 1120. gadā jaunajam grāfam kopā ar Bragas arhibīskapu (Paio Mendes, arcebispo de Braga, ?-1137) pat nācās pamest Portugāli bēgot. 1123. gadā, kļuvis 14 gadus vecs, jaunais grāfs tika iesvētīts par bruņinieku un uzsāka karu pret savu māti. 1128. gadā viņa varā bija visa Portugāle, bet Terēzi ieslodzīja klosterī. Paplašināja savu valdījumu teritoriju, iekarojot Lisabonu (1147) u.c. kaimiņu teritorijas mūsdienu Dienvidportugālē. 1139. gada jūlijā, pēc uzvaras pie Ourikas (Batalha de Ourique) viņš pasludināja sevi par portugāļu karali (Rei dos Portugueses), saraujot vasaļattiecības ar Kastīlijas karalisti. 1143. gadā tika noslēgts miera līgums ar Kastīliju, saskaņā ar kuru tās karalis Alfonss VII (Alfonso VII el Emperador, 1105-1157) atzina Portugāli par karalisti. 1146. gadā apprecējās ar Savojas princesi Matildi (Mafalda de Saboia, 1125-1157), ģimenē 7 bērni: Enrike (1147-1157), Mafalda (1149-1160), Uraka (1151-1188), vēlākais karalis Sančo (1154-1211), Žuans (1156), Terēze (1157-1218), Sanša (1153-1159), kā arī virkne ārlaulības bērnu. 1179. gadā ar bullu "Manifestis Probatum" Alfonsa tiesības uz troni un karaļa titulu oficiāli atzina arī pāvests.
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas padomju enciklopēdija. - Galvenā enciklopēdija redakcija: Rīga, 1981., - 154. lpp.
