Arkādija

Arkādija (gr. Αρκαδία, Arkadia; an. Arcadia, vc. Arkadien, kr. Аркадия) - mežiem bagāts, kalnains reģions Senajā Grieķijā, Peloponesas pussalas vidusdaļā - ziemeļos robežojas ar Ahaju, rietumos ar Elidu, dienvidos ar Meseniju un Lakoniju, bet austrumos ar Argolīdu, - kurā bija maz lauksaimniecībā izmantojamas zemes, tāpēc iedzīvotāji (pelasgi) pamatā nodarbojās ar lopkopību un medniecību. Vienīgā Peloponesas daļa, kurā neienāca doriešu pārceļotāju vilnis. Arkādijas polisas tā arī neizveidoja ciešāku savienību un Senās Grieķijas vēsturē tam nebija ievērojamas politiskas lomas. Reģions tradicionāli tika uzskatīts par atpalikušāku, kura iedzīvotāji tika uzskatīti par vienkāršiem, necivilizētiem, toties ļoti drosmīgiem un viesmīlīgiem. Šī iemesla dēļ vēlākos gadsimtos romantiskajā dzejā Arkādija figurē kā civilizācijas neskarta "laimīgo ganu" zeme.