Bejī

No ''Vēsture''
(Pāradresēts no Beilifs)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Bejī (no lat. baiulivus; fr. bailli, angl. bailiff, vāc. Ballei, kr. бейлиф, бальи) - atkarībā no konteksta:

  • 1. karaļa ierēdnis, tiesas administratīvā apgabala - bejāžas, - pārvaldnieks, sākotnēji nodokļu iekasētājs un tiesnesis, ar augstāko tiesu un administratīvo varu savā bejāžā (pēc pienākumiem un statusa ļoti līdzīgs fogtam). Amatu ieviesa Filipa II valsts administratīvās reformas ietvaros Francijas karalistes ziemeļos viduslaikos (dienvidu provincēs bejī analogs bija senešals). Bejī sava apgabala robežās bija apveltīts ar visplašākajām tiesas, nodokļu iekasēšanas un karaspēka mobilizēšanas funkcijām un tiesībām. Visbiežāk tika iecelts uz 3 gadu ilgu laika periodu, par kandidātu izvēloties kādu ar konkrētās provinces bruņniecību nesaistītu karaļa galminieku. XV-XVI gs. amata nozīmīgums samazinājās, bet to likvidēja Lielās franču revolūcijas laikā. Amats visai ātri tika pārņemts arī ziemeļu kaimiņu zemēs, kur amats bija zināms kā "baljuw" - tiešs pārnesums no franču vārda bailli, - taču figurēja arī identisku amata pienākumu apzīmējumi citās valodās, piemēram, "drost", "drossaard" (Brabantē), "amman" (Briselē), "Meier" (Leuvenā, Asē), "schout" (Antverpenē), "amtmann" un "Ammann" (vācu zemēs un Šveicē). Vēlāk vācu zemēs šo amatu sākā dēvēt par "fogtu".
  • 2. Kopš XIII gs. arī provinces pārvaldnieks mūku bruņinieku ordenī (Teitoņu ordenī šis amats bija zemes komturs jeb landkomturs - vāc. Landkomtur).
  • 3. Jeruzalemes karalistē augstākais karaļa ierēdnis, kurš pildīja gan augstākā tiesneša, gan premjerministra, gan karaspēka virspavēlnieka pienākumus.
  • 4. Anglijas karalistē šis amats tika dēvēts par "bailifu" (angl. bailiff) - tiesu izpildītājs, kurš pildīja tiesas uzdevumus, veica arestus utt. - un amats, gan ar izmaiņām statusā un pienākumos, saglabājies līdz jaunākajiem laikiem.
  • 5. Bez tam par bejī jaunākajos laikos tiek dēvēti tiesneši vairākās valstīs (piemēram Andoras principātā u.c.).

Literatūra

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 96. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu