Gubernators
Gubernators jeb karaliskais leitnants (no lat. gubernator - "stūrmanis"; angl. governor, vāc. Gouverneur, fr. gouverneur, kr. губернатор, гражданский губернатор) - augstākais centrālās varas pārstāvis provincē vai kolonijā. Amats izveidojās Francijas karalistē XIV-XV gs. Līdz XVII gs. sākumam gubernatoram bija ļoti liela vara kā karaļa tiešajam pārstāvim savā pārvaldītajā teritorijā un amats bija mantojams. XVIII gs. tas pamazām kļuva par goda amatu. Krievijas impērijā gubernatora amatu iedibināja Pēteris I - gubernators bija augstākais civilpārvaldnieks guberņā, bija policijas priekšnieks, kontrolēja visu guberņas civilās administrācijas iestāžu un amatpersonu darbību, izdeva iedzīvotājiem obligātus noteikumus. Atkarībā no pienākumiem un statusa, bija "ģenerālgubernators" (генерал-губернатор), gubernators (губернатор), civilgubernators (гражданский губернатор).
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 97. lpp.
- Алексушин Г.В. История губернаторской власти в России (1708-1917 гг.). - Издательство АНО «ИА ВВС» и АНО «Ретроспектива»: Самара, 2006
- Алексушин Г.В. Самарские губернаторы. - Самрский дом печати: Самара, 1996
