Livonijas konstitūcijas
Livonijas konstitūcijas (viduslat. Constitutiones Livoniae) - 1582. gada 4. decembrī Žečpospoļitas karaļa Stefana Batorija izdotie likumi (7 rīkojumu kopums "Leges et constitutiones") par Pārdaugavas hercogistes administratīvo un tiesu iekārtu (muižnieku strīdu izstiesāšanu īpašās tiesās). Teritorija tika iedalīta 3 prezidātos (Cēsu, Tērbatas un Pērnavas).[1], kas sīkāk tika iedalīti stārastijās.[2] Tika noteikta tiesu iekārta (zemes tiesas), noteikumi par seimikiem jeb provinces konventiem, aizliegumi zemniekiem nēsāt ieročus, dokumentēja muižniecības politiskās un sabiedriskās tiesības (tiesības piedalīties landtāgos jeb seimikos, tiesnešu ievēlēšanu u.tml.) un pienākumus. Landtāgus pārveidoja par provinces konventiem jeb seimikiem, kur katrs seimiks sūtīja 6 delegātus uz Žečpospoļitas Seimu. Agrākās Livonijas tiesības tika atstātas spēkā, papildinot ar Žečpospoļitas tiesību aktiem un jaunām iestādēm:
- Zemes tiesa, viena katrā prezidiātā, kuras sastāvu iecēla karalis;
- Subkamerārijs - īpaša amatpersona, ko iecēla karalis katrā prezidātā, - dižciltīgo muižnieku muižu robežlietu izskatīšanai;
- Konventa tiesa - apelācijas instance (priekšsēdētājs pats administrators vai karaļa komisārs), kas sanāca 2 reizes gadā;
- Augstākais tribunāls, 1600. g. izveidots konventa tiesas vietā;
- Karaliskā tiesa, kas Varšavā pieņēma izskatīšanai tikai konventa tiesas pārsūdzības dižciltīgo muižnieku mantošanas lietās;
- Rīgas rāte, augstākais tiesas orgāns pilsētā;
- Burggrāfa tiesa, izstiesāja muižnieku un citu nepilsētnieku izdarītos kriminālnoziegumus.
Atsauces un paskaidrojumi
- ↑ Cēsu prezidātā ietilpa zemes starp Daugavu un Gauju, ietverot arī Viļakas, Rēzeknes, Ludzas, Alūksnes un Gaujienas pilis ar novadiem. Tērbatas prezidātā ietilpa agrākā Tērbatas biskapija, pievienojot vēl arī bijušosOrdeņa īpašumus, kas ar to robežojās. Pērnavas prezidātā ietilpa teritorija starp Gauju, Virtsjervas ezeru un jūru.
- ↑ Saskaņā ar t.s. 1589. gada Pirmo Livonijas ordināciju (Ordinationes Livoniae I) bija jābūt 26 stārastijām, taču to skaits ik pa laikam mainījās.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 41. lpp.
- Zeids Teodors. Senākie rakstītie Latvijas vēstures avoti līdz 1800. gadam. - Zvaigzne: Rīga, 1992., 101. lpp.
