Darba nams

Darba nami - sociālās palīdzības iestādes, kur patvērumu varēja rast personas, kas nevarēja vai nevēlējās strādāt un pelnīt sev iztiku. Cilvēkus, kam nebija darba un pajumtes, uzņēma pēc pašu lūguma. Savukārt par klaiņošanu, dzeršanu un slaistīšanos darba namā ievietoja piespiedu kārtā (uz 4-8 mēnešiem). Iemītnieki veica sabiedriskos darbus, kā arī nodarbojās ar amatniecību.

Livonijā pirmais darba nams ierīkots 1679. gadā Rīgā pie Sv. Jāņa baznīcas (darbojās līdz 1783). 1794. gadā izveidoja Nikolaja nabagmāju, kas vienlaikus bija gan patversme, gan slimnīca, gan darba nams. Iestāde tika uzturēta par ziedojumiem un ienākumiem no iemītnieku darba. 1867. gadā Rīgā Literāri praktiskā pilsoņu savienība un Pretubagošanas biedrība izveidoja darba namu un nabagmāju Duntes ielā. 1887. gadā darba namu savā ziņā pārņēma pilsētas rāte, un kopš tā laika tas bija pašvaldības pārziņā.