Epigāmija

No ''Vēsture''
Jump to navigationJump to search

Epigāmija (no sgr. γάμος, gamos - "laulība"; sgr. Επιγαμια, epigamia, lat. ius connubii, an. epigamia, vc. Epigamie, kr. эпигамия) - Senajās Atēnās tiesības veidot ģimeni ar citas sociālas grupas (dzimtas, kategorijas, polisas) locekli, ar kuru parastos apstākļos tas nebija ļauts. Par īpašiem nopelniem epigāmijas tiesības tautas saplcē varēja piešķirt nepilsoņiem vai metoikiem, ar īpaši draudzīgām polisām tika slēgti epigāmijas līgumi, kas ļāva to pilsoņiem veidot ģimeni ar Atēnu pilsoņiem.

Skat. arī: endogāmija, eksogāmija, monogāmija, konkubināts, levirāts, poliginija, poliandrija

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 214. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu