Monogāmija
No ''Vēsture''
Monogāmija (no sgr. μόνος mónos - "viens" + γάμος, gamos - "laulība"; an. monogamy, vc. Monogamie, kr. моногамия) - vienlaulība. Kopdzīves modelis, kur ģimeni veido pāris: viens vīrietis un viena sieviete. Vēsturiski radās līdz ar zināma virsprodukta un privātīpašuma parādīšanos, t.i. kad aktuāla kļuva mantas saglabāšanas un mantošanas problēma. Ar laiku kļuva par dominējošo ģimenes formu.
Skat. arī: endogāmija, eksogāmija, epigāmija, konkubināts, levirāts, poliginija, poliandrija
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 214. lpp.