Franču īpašvārdu atveidošana

Franču valodas īpašvārdu atveidošana latviešu valodas vidē tiek veikta pēc fonētiskās transliterācijas principa. Franču valodas alfabēta burti un burtkopas tiek tieši pārlikti latviešu valodas ortogrāfijā, pakļaujot šos vārdus gramatizācijai. Pēc šiem atveidošanas principiem latvisko franču cilmes personvārdus, kā arī franču kurltūras sfēŗā esošo zemju ģeogrāfiskos nosaukumus.

Atsevišķu skaņu atveidošana rakstībā un izrunā

Šajā sadaļā apskatīti komplicētākie atveidošanas gadījumi. Pārējos gadījumus skatīt tabulā.

"e" atveidošana

Franču valodas ortogrāfijā burts e apzīmē skaņas œ, ə, vai arī tas netiek izrunāts. Tas nav attiecināms uz grafēmām é, è, ê.

Franču "e" atdarināms ar e vai ē sekojošos gadījumos:

• ja, e atmetot, blakus ir trīs un vairāk līdzskaņi;

Nivernais - Nivernē

• ja e atrodas vārda pirmajā zilbē;

Besançon - Bezansona

• ja e atrodas uzsvērtā zilbē;

Quimper - Kempēra

• ja aiz e rakstīts tāds l, n, r, kam seko ieu, ier, oi;

Richelieu - Rišeljē

Franču "e" nav atdarināms, ja tas rakstīts:

• vārda beigās;

Marne - Marna (-a ir latviska galotne, nevis "e" atdarinājums)

• burtkopā -es vārda beigās (kurā arī s nav izrunājams);

Arles - Arla

• vaļējā zilbē vārda vidū;

Clamecy - Klamsī

Poquelin - Poklēns

• salikteņu pirmās sastāvdaļas beigās, ja vien, atmetot "e", blakus nav trīs un vairāk līdzskaņu (neskaitot tādus n vai m, kas apzīmē nazalitāti);

Caudebec - Kodbeka

• ja salikteņa pirmā sastāvdaļa beidzas ar -lle, tad e atmetams vienmēr;

Villefranche - Vilfranša

Belleville - Belvila

• vārdos petit (mazs) un chemin (ceļš), ja salikteņos un vārdu savienojumos, kuros tie ietilpst, pēc "e" atmešanas blakus nav trīs vai vairāk līdzskaņu.

Le Petit Quevilly - Leptikevijī

Atveidošanas tabula

Franču burts vai burtkopa	Fonēma (IPA)	Lietojuma nosacījums	Atveidošana latviski	Piemēri		Piezīmes
				franciski	latviski
a	a, aː, ɑː		a	Gabas	Gabasa
			ā	Lambersart Campan	Lambersāra Kampāna	1) tāda l, n, r, z, ž priekšā, aiz kura seko vārda galotne 2) nelokāmu vārdu beigās
â	ɑ, ɑː		a	Mâcon	Makona
			ā			1) tāda l, n, r, z, ž priekšā, aiz kura seko vārda galotne 2) nelokāmu vārdu beigās
ae	ɑ, ɑː		a	Caenais	Kanē
			ā	Caen	Kāna	1) tāda l, n, r, z, ž priekšā, aiz kura seko vārda galotne 2) nelokāmu vārdu beigās
aë	aɛ		ae	Raphaël	Rafaels
	ɑː		a
			ā	Staël	Stāls	1) tāda l, n, r, z, ž priekšā, aiz kura seko vārda galotne 2) nelokāmu vārdu beigās
ai	ɛ, ɛː, e, eː		e	Aix	Eksa
			ē	Chablais	Šablē	1) tāda n, r, z, ž priekšā, aiz kura seko vārda galotne 2) nelokāmu vārdu beigās
aî	ɛː		e	Lemaître	Lemetrs
			ē			1) tāda n, r, z, ž priekšā, aiz kura seko vārda galotne 2) nelokāmu vārdu beigās
aï	ai		ai (a.i)	Laïs	Laisa
			aī	Baïse	Baīza	1) tāda r, z, ž priekšā, aiz kura seko vārda galotne 2) nelokāmu vārdu beigās
	aj	patskaņa priekšā	aj
aim	ɛ̃, ɛ̃ː		en
			ēn			pirms vārda galotnes
			em, ēm			sk. nazālie patskaņi
am	ɑ̃, ɑ̃ː		an	Amfreville	Anfrevila
			ān			pirms vārda galotnes
	am		am	Lambersart	Lambersāra	sk. nazālie patskaņi
an	ɑ̃, ɑ̃ː		an	Nancy	Nansī
			ān	Morvan	Morvāna	pirms vārda galotnes
	an		an, ān	Tavignano	Taviņano	sk. nazālie patskaņi
ao; aô	o, oː		o	Saône	Sona
au	o, oː, ɔː		o	Maude	Moda
aü	ay		ai (a.i)
			aī			1) tāda r, z, ž priekšā, aiz kura seko vārda galotne 2) nelokāmu vārdu beigās
ay	ɛ, ɛː	līdzskaņa priekšā, vārda beigās	e	Maynard	Menārs
			ē	Bray	Brē	1) tāda n, r, z, ž priekšā, aiz kura seko vārda galotne 2) nelokāmu vārdu beigās
	aj	patskaņa priekšā	aj	Mayenne	Majēna	Ja izrunu nevar noskaidrot, jāatdarina ar "aj"
	ɛj, ej		ej	Fays	Feja
b	b		b	Bouble	Bubla
	-		-	Doubs	Dū	sk. mēmie līdzskaņi
bb	b, bː		b	Abbeville	Abvila
bv	v		v	Fabvier	Favjē
c	k	a, o, u un līdzskaņu priekšā	k	Calais	Kalē
				Ancre	Ankra
	s	e, i, y priekšā	s	Cère	Sēra
	k, -	vārda beigās	k	Arc	Arka
			-	Brieuc	Brjē	(izņēmums)
ç	s		s	Alençon	Alansona
cc	k	a, o, u priekšā	k	Baccarat	Bakarā
	ks	e, i, y priekšā	ks	Ajaccio	Ažaksio
ce	s	a, o, u priekšā	s
ch	ʃ	parasti patskaņu priekšā	š	Cher	Šēra	Ja izrunu nevar noskaidrot, jāatdarina ar "š" vai "k" pēc tabulas norādēm
	k	dažreiz līdzskaņu priekšā un vārda beigās	k	Christophe	Kristofs
				Moch	Moks
ck	k		k	Hohneck	Oneks	(citvalodu izcelsmes vārds)
cq	k		k	Lecocq	Lekoks
cqu	k		k
d	d		d	Adour	Adūra
	-		-	Gard	Gāra	sk. mēmie līdzskaņi
dd	d, dː		d
e	œ, ə		e	Bedous	Bedū
			ē			1) tāda n, r, z, ž priekšā, aiz kura seko vārda galotne 2) nelokāmu vārdu beigās
	-		-	Belleville	Belvila	sk. "e" atveidošana
é	e, ɛ		e	Sélune	Selīna
			ē	Hérault	Ēro	1) tāda n, r, z, ž priekšā, aiz kura seko vārda galotne 2) nelokāmu vārdu beigās
è	ɛ, ɛː		e	Sèvres	Sevra
			ē	Bruay-la-Buissière	Brjēlabuisjēra	1) tāda n, r, z, ž priekšā, aiz kura seko vārda galotne 2) nelokāmu vārdu beigās
ê	ɛ, ɛː		e	Têt	Tē
			ē	Angoulême	Angulēma	1) tāda m, n, r, z, ž priekšā, aiz kura seko vārda galotne 2) nelokāmu vārdu beigās
eau	o, oː		o	Beauce	Bosa
ei	ɛ, ɛː		e	Seiche	Seša
			ē	Seine	Sēna	1) tāda n, r, z, ž priekšā, aiz kura seko vārda galotne 2) nelokāmu vārdu beigās
eî	ɛː		e
			ē			1) tāda n, r, z, ž priekšā, aiz kura seko vārda galotne 2) nelokāmu vārdu beigās
eim	ɛ̃, ɛ̃ː		en
			ēn			pirms vārda galotnes
	ɛm		em	Rosheim	Roshema	sk. nazālie patskaņi
ein	ɛ̃, ɛ̃ː, ɛn		en	Peintre	Pentra
			ēn	Seine	Sēna	pirms vārda galotnes
em	ɑ̃ː		an	Le Kremlin-Bicêtre	Kranlēna-Bisetra
			ān	K-em-bs	K-ān-a	pirms vārda galotnes
			am	Embiers	Ambjē	sk. nazālie patskaņi
	ɛm		em	Yquem	Ikema	sk. nazālie patskaņi
en	ɛ̃, ɛ̃ː	izskaņās –en, -enc, -ens, -enx, -ien	en	Mézenc	Mezenks
			ēn	Lucien	Lisjēns	pirms vārda galotnes; sk. nazālie patskaņi
	ɑ̃, ɑ̃ː	pārējos gadījumos	an	Provence	Provansa
			ān			pirms vārda galotnes; sk. nazālie patskaņi
	ən, ɛn		en	Tardenois	Tardenuā
			ēn			pirms vārda galotnes; sk. nazālie patskaņi
eu	œ, ø, øː		e	Beuvron	Bevrona
			ē	Meu	Mē	1) tāda n, r, z, ž priekšā, aiz kura seko vārda galotne 2) nelokāmu vārdu beigās
eû	ø		e	Deûle	Dela
			ē			1) tāda n, r, z, ž priekšā, aiz kura seko vārda galotne 2) nelokāmu vārdu beigās
ey	ɛ, ɛː	līdzskaņa priekšā, vārda beigās	e	Meyzieu	Mezjē
			ē	Leyre	Lēra	1) tāda n, r, z, ž priekšā, aiz kura seko vārda galotne 2) nelokāmu vārdu beigās
	ɛj	patskaņa priekšā	ej	Reyer	Rejērs
f	f		f	Fier	Fjēra
ff	f, fː		f	Stiff	Stifa
g	ɡ	a, o, u un līdzskaņu priekšā	g	Gap	Gapa
	ʒ	e, i, y priekšā	ž	Gironde	Žironda
	-	vārda beigās	-	Cherbourg	Šerbūra	sk. mēmie līdzskaņi
gg	ɡ	a, o, u un līdzskaņu priekšā, vārda beigās	g	Egg	Ega
	ɡʒ	e, i, y priekšā	gž
gh	ɡ		g	Enghien-les-Bains	Angenlebēna
gn	ɲ		ņ	Bretagne	Bretaņa
gu	ɡ, ɡw	patskaņu priekšā	g	Guiers	Gjēra
	ɡy	līdzskaņu priekšā, vārda beigās	gi	Eygurand	Egirāna
			gī	Martigues	Martigī	1) tāda r, z, ž priekšā, aiz kura seko vārda galotne 2) nelokāmu vārdu beigās
gü	ɡy		gi	Vogüé	Vogiē
			gī			1) tāda r, z, ž priekšā, aiz kura seko vārda galotne 2) nelokāmu vārdu beigās
güe	ɡy		gi
			gī			1) tāda r, z, ž priekšā, aiz kura seko vārda galotne 2) nelokāmu vārdu beigās
güi	ɡɥi		gvi
			gvī			1) tāda r, z, ž priekšā, aiz kura seko vārda galotne 2) nelokāmu vārdu beigās
guy	ɡɥi		gij	Guy	Gijs	ja izrunu nevar noskaidrot, jāatdarina ar "gij"
	ɡi		gi	Guynemer	Ginmērs
h	-		-	Hérault	Ero	sk. "h" atveidošana
i	i		i	Limoges	Limoža
			ī	Plaisir	Plezīra	1) tāda r, z, ž priekšā, aiz kura seko vārda galotne 2) nelokāmu vārdu beigās
î	i		i	Île	Ila
			ī			1) tāda r, z, ž priekšā, aiz kura seko vārda galotne 2) nelokāmu vārdu beigās
ia	ia, ja		ia	Biarritz	Biarica
			iā	Briare	Briāra	1) tāda l, n, r, z, ž priekšā, aiz kura seko vārda galotne 2) nelokāmu vārdu beigās
iai	iɛ, jɛ		je
			jē	Thiais	Tjē	1) tāda n, r, z, ž priekšā, aiz kura seko vārda galotne 2) nelokāmu vārdu beigās
ie	ie, je	vārda vidū	je	Vierzon	Vjerzona
			jē	Fier	Fjēra	1) tāda n, r, z, ž priekšā, aiz kura seko vārda galotne 2) nelokāmu vārdu beigās
	i	vārda beigās: 1) vietvārdos, uzvārdos	ī	Brie	Brī
		2) priekšvārdos	ijs, ija	Marie	Marija
ié, iè	ie, je		je	Nièvre	Njevra
			jē	Bruay-la-Buissière	Brjēlabuisjēra	1) tāda n, r, z, ž priekšā, aiz kura seko vārda galotne 2) nelokāmu vārdu beigās
ieu	iø, jø		je
			jē	Brieuc	Brjē	1) tāda n, r, z, ž priekšā, aiz kura seko vārda galotne 2) nelokāmu vārdu beigās
il	il		il	Pilat	Pilā
	ij	parasti vārda beigās	ij	Auteuil	Oteija	ja izrunu nevar noskaidrot, jāatdarina ar "il"
ill	ij, j		ij	Seille	Seija
	il		il	Chaville	Šavila	sk. "ill" atveidošana
im	ɛ̃, ɛ̃ː		en	Quimret	Kenrē
			ēn			pirms vārda galotnes; sk. nazālie patskaņi
			em	Rimbaud	Rembo	sk. nazālie patskaņi
	im		im	Minimes	Minims
in	ɛ̃, ɛ̃ː		en	Indre	Endra
			ēn	Le Kremlin-Bicêtre	Kranlēna-Bisetra	pirms vārda galotnes; sk. nazālie patskaņi
	in		in	Bouvines	Buvina	sk. nazālie patskaņi
io	io, jo		io	Niort	Niora
iou	iu, ju		iu	Sioule	Siula
			iū			1) tāda r, z, ž priekšā, aiz kura seko vārda galotne 2) nelokāmu vārdu beigās
iu	jy		ji
			jī			1) tāda r, z, ž priekšā, aiz kura seko vārda galotne 2) nelokāmu vārdu beigās
j	ʒ		ž	Jonte	Žonta
k	k		k	Kembs	Kāna
l	l		l	Louvres	Luvra
	-		-	Tibault	Tibo	sk. mēmie līdzskaņi
lh	j	aiz i	j	Milhaud	Mijo
	l	aiz a, o, u	l	Graulhet	Grolē
ll	l, lː		l	Cezallier	Sezaljē	sk. līdzskaņu dubultojums, "ill" atveidošana
			ll	Lille	Lille
m	m		m	Midou	Midū
mm	m, mː		m	Drummond	Drimons	sk. līdzskaņu dubultojums
			mm	Somme	Somma
n	n		n	Nive	Niva
nn	n, nː		n	Boutonne	Butona	sk. līdzskaņu dubultojums
			nn	Rennes	Renna
o	ɔ, o, oː		o	Molène	Molēna
ô	ɔ, o, oː		o	Rhône	Rona
œ	œ, e		e	Schœlcher	Šelšēra
			ē			1) tāda n, r, z, ž priekšā, aiz kura seko vārda galotne 2) nelokāmu vārdu beigās
oe, oê	wa, wɑ		ua
			uā			1) tāda l, n, r, z, ž priekšā, aiz kura seko vārda galotne 2) nelokāmu vārdu beigās
oë	ɔɛ		oe	Noël	Noels
			oē			1) tāda n, r, z, ž priekšā, aiz kura seko vārda galotne 2) nelokāmu vārdu beigās
œu	œ, ø		e	Vandœuvre-lès-Nancy	Vandevrlenansī
			ē	Cœur	Kērs	1) tāda n, r, z, ž priekšā, aiz kura seko vārda galotne 2) nelokāmu vārdu beigās
oi, oî	wa, wɑ, wɑː		ua	Poitou	Puatū
			uā	Loire	Luāra	1) tāda l, n, r, z, ž priekšā, aiz kura seko vārda galotne 2) nelokāmu vārdu beigās
oï	ɔi	līdzskaņa priekšā	oi
			oī	Moïse	Moīzs	1) tāda r, z, ž priekšā, aiz kura seko vārda galotne 2) nelokāmu vārdu beigās
	ɔj	patskaņa priekšā, vārda beigās	oj
oin, oîn	wɛ̃, wɛ̃ː, ɔɛ̃ː	līdzskaņa priekšā, vārda beigās	uen	Joinville	Žuenvila
			uēn	Bourgoin-Jallieu	Burguēna-Žaljē	pirms vārda galotnes
	wã, wãː	patskaņa priekšā	uan
			uān			pirms vārda galotnes
om	ɔ̃, ɔ̃ː		on	Comtat Venaissin	Kontavenesēna
	ɔm		om	Lommont	Lomona	sk. nazālie patskaņi
ou, oû	u, uː		u	Toulouse	Tulūza
			ū	Toulouse	Tulūza	1) tāda r, z, ž priekšā, aiz kura seko vārda galotne 2) nelokāmu vārdu beigās
oue	we	vārda sākumā un vidū	ue	Ouessant	Uesāna
			uē			1) tāda n, r, z, ž priekšā, aiz kura seko vārda galotne 2) nelokāmu vārdu beigās
	uː	vārda beigās	ū	Droue	Drū
oui	wi		ui	Houilles	Uila
			uī	Louis	Luī	1) tāda r, z, ž priekšā, aiz kura seko vārda galotne 2) nelokāmu vārdu beigās
oy	wa		ua
			uā	Troyes	Truā	1) tāda l, n, r, z, ž priekšā, aiz kura seko vārda galotne 2) nelokāmu vārdu beigās
	waj		uaj	Royat	Ruajā
p	p		p	Perigueux	Perigē
	-		-	Fécamp	Fekāna	sk. mēmie līdzskaņi
ph	f		f	Dauphiné	Dofinē
pp	p, pː		p	Hippolyte	Ipolits
q	k	vārda beigās	k	Montcuq	Monkika
qû	ky		ki
			kī			1) tāda r, z, ž priekšā, aiz kura seko vārda galotne 2) nelokāmu vārdu beigās
r	ʁ		r	Eure	Ēra
	-		-	Angers	Anžē	sk. mēmie līdzskaņi
rh	ʁ		r	Rhône	Rona
rr(h)	r, rː		r	Barrois	Baruā
s	s	ne starp patskaņiem, ne aiz l	s	Seine	Sēna
	z	starp patskaņiem, aiz l	z	Belsunce	Belzensa
	-		-	Fismes	Fima	sk. mēmie līdzskaņi
sc	sk	a, o, u un līdzskaņu priekšā, vārda beigās	sk	Scarpe	Skarpa
	s, sː	e, i, y priekšā	s	Sceaux	So
ss	s, sː		s	Essonne	Esona
t	t		t	Tarn	Tarna
	-		-	Belfort	Belfora	sk. mēmie līdzskaņi
th	t		t	Thur	Tīra
ti	sj	patskaņa priekšā, ja pirms ti nav s, x vai ja ti nav vārda sākumā	sj	Gentioux	Žansjū
	si	izskaņā –atie	sī
	tj	vārda sākumā; aiz s, x; pirms izskaņām –ier(s), -iere	tj	Tiercé	Tjersē
tt	t, tː		t	Ailette	Eleta
tz	ts		c	Seltz	Selca
u, û	y, yː		i	Durance	Diransa
			ī	Cure	Kīra	1) tāda r, z, ž priekšā, aiz kura seko vārda galotne 2) nelokāmu vārdu beigās
ua	ɥa		ia
			iā	Éluard	Eliārs	1) tāda l, n, r, z, ž priekšā, aiz kura seko vārda galotne 2) nelokāmu vārdu beigās
uai, uay	ɥɛ		je
			jē	Bruay-la-Buissière	Brjēlabuisjēra	1) tāda n, r, z, ž priekšā, aiz kura seko vārda galotne 2) nelokāmu vārdu beigās
ue	ɥe		je	Buech	Bjeka
			jē			1) tāda n, r, z, ž priekšā, aiz kura seko vārda galotne 2) nelokāmu vārdu beigās
ui	ɥi		ui	Puisaye	Puizē
			uī	Pertuis	Pertuī	1) tāda r, z, ž priekšā, aiz kura seko vārda galotne 2) nelokāmu vārdu beigās
uin	ɥẽ		jen
			jēn	Aluin	Aljēns	pirms vārda galotnes
um	œ̃ː, ɔ̃ː		en
			ēn	Drumbs	Drēna	pirms vārda galotnes
			em	Lumbres	Lembra	sk. nazālie patskaņi
	ɔm		om	Longjumeau	Longžomo	sk. nazālie patskaņi
un	œ̃ː, ɔ̃ː		en	Dunkerque	Denkerka
			ēn	Autun	Otēna	pirms vārda galotnes
uy	ɥij		ij	Puy	Pija
v	v		v	Var	Vāra
w	v		v	Wassy	Vasī
x	ks		ks	Dax	Daksa	ja izrunu nevar noskaidrot, jāatdarina ar "ks"
	ɡz		gz	Xaronval	Gzaronvāla
	s		s	Auxois	Osuā
	-		-	Moux	Mū	sk. mēmie līdzskaņi
y	i	līdzskaņu priekšā	i	Ypres	Ipra
	j	patskaņu priekšā	j	Fayel	Fajela
		vārda beigās: 1) vietvārdos, uzvārdos;	ī	Vichy	Višī
		2) priekšvārdos	-ijs, -ija	Valéry	Valerijs (?)
yo	io		io	Lyon	Liona
z	z		z	Zorn	Zorna
	-		-	Mouchez	Mušē	sk. mēmie līdzskaņi

Resursi internetā par šo tēmu

• Par franču personvārdu atveidi latviešu valodā - letonika.lv