Gardī
grāfi De la Gardī jeb Delagardī (vc. Grafen De la Gardie, kr. Делагарди) - Eskuperī (fr. de Escouperie) dzimtas vācbaltiešu atzars Zviedrijā un Krievijas impērijas Baltijas guberņās. Ziemeļu atzara aizsācējs bija la Gardī pils senjors Pontuss Eskuperī (Pontus d' Escouperie, de La Gardie, 1520.-1585.), saukts par de la Gardī, kurš 1565. gadā stājās Zviedrijas kroņa dienestā. 1571. gadā viņš kļuva par Ekholmas brīvkungu (brīvkungu de la Gardī līnija 1625. gadā ierakstīta Zviedrijas bruņniecības matrikulā, taču 1640. gadā ar Pontusa vecākā dēla Žana jeb Juhana nāvi aprāvās). Otrs dēls Jakobs (Jacob De La Gardie, 1583.-1652.) 1615. gadā kļuva par Lekes (Läckö) grāfu un saņēma lēnī Ārensburgu (mūsd. Kuresāre Sāmsalā), bet tā pēcteči nostiprinājās Sāmsalā, Igaunijā un Ziemeļvidzemē. Arī grāfu De la Gardī līnija 1625. gadā tika ierakstīta Zviedrijas bruņniecības matrikulā. 1747. gadā dzimta ierakstīta Vidzemes, bet 1731. gadā - Igaunijas bruņniecības matrikulā. 1852. gada 11. decembrī ar Krievijas imperatora ukazu, pēc grāfa Karla Magnusa De la Gardī (Carl Magnus De la Gardie, 1788.-1856.) lūguma, viņa māsas vecākajam dēlam, ģenerālmajoram Alaksandram fon Brevernam (kr. Александр Иванович Бреверн) tiek atļauts pašam un pēcnācējiem izmantot kopēju Breverni De la Gardī uzvārdu un titulu, lai bez vīriešu dzimtes pēcnācējiem palikusī dzimta neaprautos.
No ievērojamākajiem Baltijas atzara pārstāvjiem minami: Igaunijas gubernators (1574.-1575.), Zviedru Vidzemes gubernators (1583.-1585.), zviedru karavadonis Pontuss De la Gardī (de Pontus De La Gardie, 1520.-1585.); karalienes Kristīnes favorīts, valsts maršals, kanclers (1660.-1680.), Zviedru Vidzemes ģenerālgubernators (1647.-1660.) Magnuss Gabriels de la Gardī (Magnus Gabriel De la Gardie, 1622.-1686.).
