Gomiņdans

Gomiņdans (trad.ķīn. 中國國民黨, vienk. 中国国民党, piņj. Zhōngguó Guómíndǎng, burtiski "Ķīnas Tautas partija"; an./vc. Kuomintang, kr. Гоминьдан), literatūrā bieži dēvēti par "nacionālistiem" - sabiedriska kustība, konservatīva nacionāli sociālistiskas ievirzes politiskā partija Ķīnā (1911.-1949.) un Taivanā. Partija izveidota 1912. gada 25. augustā, drīz pēc t.s. Siņhai revolūcijas uzvaras 1911. gadā, par mērķi izvirzot parlamentārās demokrātijas ieviešanu un svešzemnieku padzīšanu, partijas programma balstījās uz trim pamatsaukļiem: demokrātija, nacionālisms, tautas uzplaukums ar plašiem sociālās vienlīdzības elementiem. 1912. gada vēlēšanās Gomiņdans ieguva vairākumu jaunizveidotajā parlamentā. Pirmais partijas priekšsēdētājs bija Suņs Jatsens. 1924.-1927. gados koalīcijā ar Ķīnas Komunistisko pariju vadīja nacionālās atbrīvošanas karu. 1926. gadā, 2. partijas kongresā par partijas priekšsēdētāju ievēlēja Vanu Dzinveju, taču 1927. gadā to no amata gāza partijas Centrālās izpildkomitejas (CIK) un Pastāvīgās komitejas loceklis, Nacionālās revolucionārās armijas virspavēlnieks ģenerālis Čans Kaiši, kurš izveidoja autoritāru režīmu. Pilsoņu karā 1949. gadā Gomiņdans cieta sakāvi un tā piekritēji bija spiesti pamest kontinentālo Ķīnu un evakuēties uz Taivanas (Formozas) salu.

Literatūra par šo tēmu

• Gomindans. // Lauksaimniecības enciklopēdija. II sēj. - Liesma: Rīga, 1966., 86. lpp.