Hamurapi likumi
Hamurapi likumi (jaunlat. Codex Hammurapi) - Babilonijas valdnieka Hamurapi likumu kodekss - civiltiesību, krimināltiesību un procesuālo tiesību normu krājums, pierakstīts ķīļrakstā, - ko tas saņēmis no Saules dievības Šamaša ap 1780. gadu p.m.ē. Tā tekstu, iekaltu bazalta kudurrā, atrada franču arheologu ekspedīcija 1901.–1902. gados, izrakumu laikā Sūzās (senās Elamas galvaspilsēta). Acīmredzot šo stabu pārveda uz savu galvaspilsētu Elamas valdnieks kā trofeju. Teksts sastāv no 3 daļām: prologa, pašiem likumiem un epiloga. Kopā 282 panti, no kuriem 35 nav saglabājušies, tie tikuši nodzēsti, bet pateicoties Asīrijas valdnieka Ašurpanipala bibliotēkai Ninīvē, to saturs daļēji rekonstruēts. Satur civiltiesību, krimināltiesību un procesuālo tiesību normas (acīmredzot agrāko Babilonijas valdnieku izdoto likumu un paražu tiesību kompilācija, kas papildināta ar Hamurapi izdotajiem likumiem). Pauž 2 tā laika tiesvedības galvenos pamatprincipus: talionu jeb līdzvērtīga soda principu (aci pret aci, zobu pret zobu) un asinsatriebības principu, ar tendenci asinsatriebību materiāli kompensēt (t.s. delikta izpirkšana), vienlaikus nosakot gan tiesības, gan atbildību par likuma neievērošanu. Vienkopus gan civilās gan krimināltiesību normas, kurām ir kazuistisks raksturs, t.i. tiesību normā ir ielikts tiesību princips pēc kura ir jārisina noteikto konfliktu Struktūra ir priekšmetiska. Galvenokārt regulē tā laika jaunās tiesiskās attiecības (piemēram, īpašuma attiecības lauksaimnieks-zemes īpašnieks, tirdzniecības lietas, operācijas ar kustamo īpašumu un ar to saistītie pārkāpumi, līgumu slēgšana un saistības) vai arī varas intereses sfēras (valdnieka tempļu un kopienu īpašumu aizsardzība, īpašumu aizsardzība, kas saņemti no valdnieka par dienestu). Līgumtiesību ziņā vispilnīgākais līdz mūsdienām saglabājies mūsdienām saglabājies seno tiesību avots. Sabiedrības sociālā struktūra tiesību aspektā izpaudās 3 pamatdalījumos: pilntiesīgie un puspilntiesīgie starp brīviem; brīvie/vergi; vīrieši/sievietes (sievietei bija tiesības uz īpašumu un tiesības nodarboties ar uzņēmējdarbību, tās pat varēja ierosināt šķiršanos (ar izpirkumu), var mantot, pēc vīra nāves paliek brīva, var mantot; pat vergi netika atstāti pilnīgi bez tiesiskās aizsardzības - tiem bija atkarīgo ģimenes locekļu statuss). Sakrāls raksturs - likumi nākuši tieši no paša Šamaša. Kodekss turpināja būt spēkā, gan ar daļējām izmaiņām, arī pēc Babilonijas valsts krišanas - I gadu tūkstoša p.m.ē. sākumā tos pārņēma un piemēroja savām vajadzībām. Hamurapi likumu oriģināla kudurra glabājas Luvrā, taču arī Latvijas aizrobežu mākslas muzejā ir laba kopija.
Skat. arī Hamurapi likumu teksts
Literatūra par šo tēmu
- Skripiļevs A.E. Par vienu no tiesību kontrreformas pusēm. // Padomju valsts un vara. Nr.9. , 1983. 119.-123. lpp.
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 164. lpp.
- Hamurabi likumu kodekss // Ārvalstu tiesību avoti (no vissenākajiem laikiem līdz 1689. gadam) / sast. Blūzma V., Zemītis G., Osipova S. - Turība: Rīga, 2007., 6.-39. lpp.
