Štriks Heinrihs Eduards fon

No ''Vēsture''
(Pāradresēts no Heinrihs fon Štriks)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Heinrich Eduard Karl von Stryk.jpg

barons Heinrihs Eduards Karls fon Štriks (vc. Heinrich Eduard Karl von Stryk, kr. Гейнрих фон Штрик; 1873.–1938.) literatūrā figurē arī kā Strīks vai Striks - vācbaltiešu sabiedrisks darbinieks Krievijas impērijas Baltijas guberņās.

Studējis Tērbatas universitātē (1891.–1893.), apriņķa deputāts. Ainažu, Voltveti, Kärsu un Heinastes muižu (Igaunijā) īpašnieks. Vienīgais dēls, māsas: Marija (Marie Amalie Elisabeth, 1869.–1950.), Fanija (Fanny Emilie Auguste, 1867.–1917.) un Anna (Anna Sophie 1871.–?). 1885.-1890. gados mācījies Tērbatas Kolmana privātģimnāzijā, 1891.-1893. gados studējis tieslietas Tērbatas Universitātē. Apriņķa deputāts, miertiesnesis, auto un aero klubu biedrs. 1905. gada 20. aprīlī salaulājies ar Emmu, dzimušu grāfieni Melingu (Emma Charlotte Auguste von Melliniga). I Pasaules kara laikā it kā apgādājis vācu karaspēka vadību ar vērtīgu militāro informāciju, kas atviegloja iebrukumu Baltijā. Kopš 1916. gada dzīvoja Stokholmā, kur nodibināja palīdzības biedrību baltiešiem. Organizējis zviedru brīvprātīgo pieteikšanos cīņai pret lieliniekiem Latvijas zemessardzes sastāvā.

1918. gadā ievēlēts par Vidzemes landmaršalu, būdams amatā, vadīja vietējo opozīciju Vācijas impērijas augstākajai armijas virspavēlniecībai tās plānos Baltiju anektēt (1919. gada janvārī no amata atteicās), Vidzemes bruņniecības diplomātiskais pārstāvis Berlīnē. Viens no t.s. Kurzemes hercogistes projekta, pēc tam Baltijas valsts aktīvs virzītājs.[1] 11. novembrī Baltijas reģentu padome iecēla Štriku par ārlietu komisāru un 14. novembrī viņš devās uz Stokholmu sarunu sākšanai ar Antanti par Baltijas valsts izveidošanu. T.s. Štrika sazvērestības skandāla dēļ 1919. gada februārī bija spiests pamest dzimteni un apmetās uz dzīvi Berlīnē, kur norobežojās no politiskās dzīves. Šķīra laulību un salaulājās ar grāfieni Irēni Keizerlinku (Irene Charlotte Jenny Anna von Keyserlingk).

Skat. arī: fon Štriki

Atsauces un piezīmes

  1. Andersons E. Latvijas vēsture : 1914-1920. - Daugava: Stockholm, 1967. - 290. lpp.

Literatūra par šo tēmu

  • Niedra A. Kā tās lietas tika darītas. - Gauja: Rīga, 1987. - 339 lpp.

  • Wilhelm von Stryk. Familien-Chronik der Freiherren Vogt von Elspe: derer von Stryk und der Stryk von Elspe. - Breitkopf u. Härtel, 1901 - 195 S.

Resursi internetā par šo tēmu