Izgātņi

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Izgātņi (kr. изгои, no гоить - "dzīvot") - indivīdi senkrievu zemēs XI-XII gs., kuri brīvprātīgi vai apstākļu spiesti bija mainījuši savu sociālo statusu, saraujot saiknes ar savu līdzšinējo sociālo vidi. Piemēram, ar savu kopienu sakarus pārtraukušie zemnieki vai kalpi, kuri bija izpirkušies vai atlaisti brīvībā.

Literatūra

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Divergens: Rīga, 2001., 27. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu