Kastelāns

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Kastelāns (no viduslat. castellanus - "pilī dzīvojošais"; an. castellan, fr. châtelain, pl. kasztelan, vc. Kastellan, kr. кастелян, каштелян) - atkarībā no konteksta:

  • 1. viduslaikos pils un tās apgabala komandants ar militāro un tiesu varu, pēc statusa līdzīgs brurggrāfam vai pilskungam.
  • 2. Polijas karalistē un Lietuvas lielkņazistē vojevodas vietnieks, apgabala piļu un cietokšņu, šļahtas jātnieku dienesta organizētājs un virsvadītājs, Žečpospoļitas Senāta loceklis.
  • 3. Jaunākajos laikos pils vai sabiedriskas ēkas pārvaldnieks.
  • 4. Katoļu dievnama un tā saimniecības (noliktavu, hospitāļa, nabagmājas u.tml.) sargs un saimniecības pārzinis.