Kauguru lauksaimniecības biedrība
Kauguru lauksaimniecības biedrība jeb Baltijas lauksaimniecības biedrība - lauksaimnieku biedrība, kuras uzdevums bija veicināt lauksaimniecības attīstību, racionalizāciju un modernizāciju. Mērķi bija organizēt saimniecību apgādi ar lauksaimniecības mašīnām, darbarīkiem, šķirnes sēklām, šķirnes lopiem un minerālmēslojumiem; izplatīt jaunākās zināšanas par racionālu un efektīvu saimniekošanu; veicināt lauksaimnieku kopdarbības formas. 1898. gada 12. februārī tika apstiprināti Krievijas impērijas biedrību normālstatūti un turpmāk tiesības apstiprināt jaunas biedrības tika dotas vietējam gubernatoram (līdz tam laikam statūti bija jāsūta uz Pēterburgu un gadiem jāgaida to apstiprināšana). Pirmā pēc jaunajiem statūtiem dibinājās Kauguru lauksaimniecības biedrība Valmieras apriņķī. Tā Hermaņa Endziņa vadībā izvērsa plašu un aktīvu darbību: ierīkoja ērzeļu staciju, siernīcu, iegādājās tvaika kuļmašīnu, atvēra bibliotēku, nodibināja krājaizdevu sabiedrību, rīkoja jautājumu izskaidrošanas vakarus, organizēja mākslīgo mēslu piegādi, nopirka minerālmēslu un āboliņa sējmašīnas kopējai lietošanai, rīkoja lauksaimniecības izstādes, izdevamēnešrakstu “Valmieras lauksaimnieks” (vēlāk to pārdēvēja par “Lauksaimnieku”), apgādāja biedrus ar šķirnes sēklām, organizēja piensaimnieku kursus, kā arī pirmo lopkopības pārraudzības biedrību. 1905. gadā par biedrībā par agronomu strādāja arī nākamais Latvijas prezidents Kārlis Ulmanis. Tā kā biedrība ar laiku apvienoja arī daudzus apkārtējo pagastu zemniekus, pakāpeniski aptverot trīs apriņķus un daļēji arī citus Latvijas novadus, to pārdēvēja par "Baltijas lauksaimniecības biedrību".
