Ketlere Anna
Anna no Meklenburgas jeb princese Anna fon Meklenburga-Gistrova (Prinzessin Anna von Mecklenburg-Güstrow, 1533.-1602.) - Kurzemes un Zemgales hercogistes hercogiene. Titulatūra: No Dieva žēlastības Anna dzimusi Meklenburgas firstiene, Kurzemes un Zemgales hercogiene Livonijā (von Gottes Gnaden Anna geborne Fürstin zu Mecklenburg in Livland zu Curland und Semgallen Herzogin).
Dzimusi 1533. gada 14. oktobrī, Meklenburgas hercoga Albrehta VI Skaistā (Albrecht VI, Herzog zu Mecklenburg-Güstrow, 1486.-1547.) - Hoencollernu dzimtas Brandenburgas kūrfirstu atzara - meita, brālis Joahims Alberts (1525.–1576.), kurš mantoja tēva troni. 1566. gada 11. martā salaulājās ar Kurzemes un Zemgales hercogu Gothardu Ketleru. Arī būdama Kurzemes hercogiene, Anna saglabāja dzimtās Mēklenburgas heraldiku. Mēklenburgas ģerbonis redzams gan viņas lietotajos zīmogos, gan arī uz sarkofāga Jelgavas pils kapenēs.[1]
Saskaņā ar laulību līgumu Annai pienācās ienākumi no Viskaļiem, Svirlaukas, Sesavas, Zaļeniekiem, Mežmuižas (tag. Augstkalne), kā arī no Jelgavas un Jaunpils[2] pils un muižas. Tām kopā hercogienei gadā bija jāienes vismaz 4000 dālderu. Šajos īpašumos Annai pienācās augstākā un zemākā tiesu vara. Piecu lapu garajā līgumā uzskaitīti arī visi muižnieki – kopā 19, kam bija jāpilda vasaļa dienests hercogienes labā. Laulību līgumā minētās muižas noteiktas arī kā hercogienes atraitnes tiesa.
Laulībā piedzima pieci dēli un divas meitas, taču trīs no dēliem nomira mazgadīgi. Par hercogienes Annas darbību saglabājies salīdzinoši maz liecību, tomēr var droši teikt, ka viņa ne tikai aprūpēja ģimeni, bet arī aktīvi palīdzēja vīram daudzos viņa pasākumos. Pēc Gotharda nāves Anna turpināja piedalīties hercogistes pārvaldes lietās, sniedzot atbalstu savam dēlam Frīdriham. Anna bija arī prasmīga saimniekotāja un prata gūt labus ienākumus no savām muižām. Vēl Gotharda dzīves laikā viņa atpirka Ordeņa laikos izlēņotos Talsus, Emburgu un Misas muižu. 1598. gada vasarā apciemoja radus Meklenburgā, tad iegūstot ķīlas valdījumā Ostenes (Osten) muižu Priekšpomerānijā Loicas (Loitz) pilsētas tuvumā. Šī muiža piederēja Kurzemes hercogiem vēl VII gs. beigās. Mirusi 1602. gada 4. jūlijā, bet 24. oktobrī viņu apglabāja līdzās vīram Mītavas (Jelgavas) pils kapenēs.
Bērni:
- Anna (1571.-1617.)
- Sigismunds Alberts (1567.-1569.)
- Fridrihs (1569.-1642.)
- Vilhelms (1574.-1640.)
- Elizabete
Atsauces un paskaidrojumi
- ↑ Hercogienes Annas ģerbonis, - zīmējums no Kurzemes hercogistes baznīcas likumu krājuma, 1570. g. - Latvijas Valsts Vēstures arhīvs, 4038. f., 2. apr., 930. l.
- ↑ No Jaunpils Annai gan nācās atteikties 1576. gadā, kad tika atrisināts vairākus gadus ilgušais konflikts starp hercogu Gothardu un bijušo Dobeles komturu Tīsu fon der Reki un Jaunpils tika atzīta par Rekes īpašumu, savukārt Dobele – par hercoga.
