Ketleru ģerbonis

No ''Vēsture''
(Pāradresēts no Ketleru gerbonis)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
brīvkungu un grāfu Ketleru ģerbonis
hercogu fon Ketleru ģerbonis

fon Ketleru dzimtas ģerbonis (an. Ketlers family coat of arms, vc. Kettler Familienwappen, kr. фамильный герб Кетлеров)

brīvkungu un grāfu Ketleru ģerbonis

Zelta laukā sarkans katla kāsis (zobains rīks, kas ļāva regulēt katla pakāršanas augstumu virs uguns), virs vairoga bruņinieka ķiverei (barona ģerbonī) vai stīpķiverei (grāfa ģerbonī) ir kleinods ar "karaļa" kroni ar zelta un divām sarkanām fazāna spalvām, starp kurām mazs zelta vairodziņš ar katla kāsi.

hercoga ģerbonis

Šai dzimtai (vāc. von Kettler) kāpjot Kurzemes un Zemgales hercogistes tronī - 1564. gadā Žečpospoļitas karalis Sigismunds II Augusts piešķīra Gothardam Ketleram hercoga ģerboni: hercogistes vairogā četrdalīts lauks (sudrabs-zils-zils-sudrabs), kurā zilajos laukumos (otrais-trešais) katrā uz labo pusi ejošs zelta alnis[1], bet sudraba laukumos (pirmais-ceturtais) katrā uz labo pusi ejošs sarkans Sigismunda lauva ar šķeltu asti. Vairoga centrā zelta vidusvairogs, kurā ar sarkanu krāsu attēlota Ketleru dzimtas ģerboņa katla kāsis (zobains rīks, kas ļāva regulēt katla pakāršanas augstumu virs uguns), „senais“ karaļa kronis un karaļa Sigismunda Augusta monogramma „AS“. Vairogu vainago trīs kronētas hercoga stīpķiveres. Labās puses ķiverei ir kleinods ar hercoga kroni kronēta pa kreisi vērsta sarkana brieža torsa veidā; kreisās puses ķiverei ir kleinods ar karaļa kroni kronēta pa labi vērsta sarkana lauvas torsa veidā. Vidus ķiveres kleinodā ir divas zelta fazāna spalvas un sarkans katla kāsis. Ģerboni ieskauj dalīts lambrekens, kas labajā (galvenajā) pusē ir zelta un zils, bet kreisajā pusē – sudraba un sarkans.

Pirmais zināmais Kurzemes hercoga investitūras diploms attiecas uz 1579. g., kad Polijas-Lietuvas karalis Stefans Batorijs apstiprināja Gothardam karaļa Sigismunda II Augusta piešķirto lēni, kā arī hercoga ģerboni.[2] 1579. gada 4. augusta ģerboņa paplašināšanas diploms satur sīku ģerboņa aprakstu, taču ģerboņa attēlam atstātā brīvā vieta palikusi tukša. lespējams, ka tomēr pastāvējis zīmējums, kas bijis pievienots diplomam. Ka tāds ir bijis, ļauj spriest Johana Georga Veiganda zīmējums, kas precīzi atdarina diploma aprakstu un, neskatoties uz zīmējuma skičveida raksturu, parāda vairoga formu un citus ģerboņa elementus, atbilstošus 16. gadsimta otrās puses stilistikai. 1718. gadā tapis cits ģerboņa zīmējums acīmredzot kopējis to pašu pirmparaugu kā Veiganda
skicveidīgais akvarelis: pilnīgi identiska vairoga īpatnējā forma.

Tad arī izmainīja ģerboņa krāsas: sarkana lauva sudraba laukā un alnis dabīgā krāsā zilā laukā (lambrekeni ir zili ar baltu - pēdējā heraldiskā krāsa gan tika aizvietota ar sudrabu) un figūru vērsumu (pirmā un trešā lauka figūras pretēji pavērstas pret vairoga viduslīniju). No pārējiem 1579. gada jaunievedumiem galvenais bija mainītais vidusvairoga izskats, kas jaunajā variantā bija zelta ar sarkanu Ketleru katla kāsi, skaldīts, pie tam heraldisko krāsu atšķirības parādījās tikai katla kāša veidotajā iekšējā laukumā, kur labajā pusē sarkanā laukā atradās Batoriju dzimtas ģerboņa figūra - balts vilka žoklis, - bet kreisajā zelta laukā palika Sigismunda Augusta monogramma (abus vainagoja viens kronis). Kronētas arī abas  kleinoda figūras. P. P. fon Vinklers dod šādu ģerboņa aprakstu: "sudraba katla kāsis sarkanā laukā, kurā kreisajā pusē iniciāļi AS (Sigismundus Augustus), bet labā pusetika papildināta ar sudraba vilka žoklis ar trim zobiem. Virs abām figūrām zelta kronis."[3] 1579. gadā piešķirtā ģerboņa galvenā atšķirība no 1565. gada versijas vispirms izpaudās vairoga figūru novietojumā. Kurzemes lauva un Zemgales alnis 1565. Gada ģerbonī soļo vienā virzienā - uz heraldisko labo pusi, toties 1579. gada dokumentā īpaši pieminēts katras figūras pagrieziens pret centru, resp. 1. un 3. lauka figūras kļuva par «pretēji vērstām» (piem., par lauvu teikts - ".. leonem rübrum integrum sursum versus capite ac pedibus anterioribus ita ut dexter sinistrorsum, dextrorsum sinisterspectet”. Apraksts noteica galveno heraldisko figūru krāsas un metālus: sarkans lauva sudraba laukā un alnis dabīgā krāsā zilā laukā: ".. alnis ar sava ķermeņa priekšējo daļu, ar diviem ragiem un savā dabīgajā krāsā, saliecies uz priekšu un it kā izejot no vairoga malas, apakšējā labajā laukā uz kreiso pusi, augšējā kreisajā laukā uz labo pusi".

Tomēr mākslinieki vēlāk alni attēloja ne tikai iznākošu no skaldījuma (resp., no vairoga malas), bet arī ar ķermeņa apgriezumu. Visā XVII gs. laikā katrs mākslinieks attēloja alni tā, kā tas viņam bija  ērtāk, ieskaitot pat pilnu figūru. Lauvas figūra jaunajā variantā atšķīrās ar šķelto un sakrustoto asti, kas gan nav minēts diploma tekstā, taču redzams Johana Georga Veiganda un anonīmā autora 1718. gada zīmējumā. Šo detaļu arī ievērojusi lielākā daļa mākslinieku, kas ģerboni atveidojuši dažādos materiālos. 


Kopumā 1579. gada ģerboņa izskats pamatos satura ziņā palika nemainīts līdz pat Ketleru dinastijas beigām, taču vairoga ietvara elementi piedzīvoja izmaiņas atkarībā no laika un lietotāja.

  • Vilhelma fon Ketlera ģerbonis: ar četrdalītu pamatvairogu un ar sarkanu skaldītu vidusvairogu ar zelta kāsi. (Pretēji tradicionālajam ģerboņa attēlam, te ir pretējas krāsas: jābūt zelta vidusvairogam ar sarkanu kāsi). Skaldījuma laukos nav ievietota karaļa Stefana Batorija dzimtas heraldika – sudraba, resp., balts, vilka žoklis un karaļa Sigismunda Augusta monogramma. Pamatvairoga 1. un 4. sudraba laukā sarkans lauva (Kurzeme). Atšķirībā no tradicionālās lauvas figūras ģerbonī ir attēlots izaugošs lauva. 2. un 3. zilā laukā – iznākošs dabiskas krāsas briedis (Zemgale). Virs vairoga trīs kronētas stīpu ķiveres, kuru kleinodos izaugošs kronēts briedis (Zemgale), starp divām sarkanas krāsas un zelta fazāna spalvām sudraba katla kāsis (Ketleru dzimta), sarkans augošs kronēts lauva (Kurzeme). Lambrekenos ģerboņa krāsas – zelts ar zilu un melns ar sarkanu.

Skat. arī Bīronu ģerbonis

Atsauces un paskaidrojumi

  1. ↑ Visos heraldiskajos šī ģerboņa aprakstos (tieši tas, nevis zīmējums, heraldikā ir noteicošais) heraldiskais dzīvnieks dēvēts par alni (vāc. Elch). Tomēr vēsturiski ģerboņa dažādos attēlojumos, ko lietojuši tā īpašnieki, biežāk tas zīmēts kā briedis ar tieviem, nevis alnim raksturīgajiem platajiem ragiem. 1903. gada Heraldikas izstādē anotācijā par Mītavas "Academia Petrina" lielo zīmogu rakstīts, ka tajā „attēlots Zemgales alnis (Elch), kuru sauc arī par briedi (Hirsch)“.
  2. ↑ Polijas karaļa Stefana Batorija izsniegts investitūras (ievadīšanas amatā) diploms hercogam Gothardam ar ģerboņa aprakstu. Kara nometnē pie Dzisnas, 1579. g. 4. augustā. Pergaments. - Latvijas Valsts Vēstures arhīvs, 554. f., 1. apr., 32. l.
  3. ↑ Aprakstot Mītavas (Jelgavas) ģerboni: Фон Винклер П. П. Гербы городов, губерний, областей и уездов Российской империи, внесенные в Полное собрание законов с 1649 по 1900. - Спб., 1900. Тоже. Планета, Москва, 1990. – 222 с. (репр. изд. ). Gan katla kāsis, gan vilka žoklis ir "runājošie" ģerboņa elementi – heraldikas vēsturē bieži sastopamā uzvārdu «burtiskā vizualizācija» (Ketleru gadījumā katls, Batorija – vilks ).

  • brīvkungu Keteleru ģerbonis Ausluhtas pils sienā

  • bīskapa Vilhelma Emanuela fon Ketelera ģerbonis Maincas Doma loga vitrāžā

  • brīvkungu Ketleru ģerbonis

  • grāfu Ketleru ģerbonis

  • hercogu Ketleru ģerbonis

  • Gotharda ģerbonis (1570)

  • Gotharda ģerbonis

  • ģerbonis Annas Radzivilas, Gotharda meitas, medaljonā

  • Frīdriha I ģerbonis (1590 gadi)

  • Stefana Batorija ģerbonis

  • Frīdriha I ģerbonis (1605)

  • Vilhelma ģerbonis (1596)

  • Vilhelma ģerbonis (1615)

  • Vilhelma ģerbonis, mūsdienu rekonstrukcija

  • Vilhelma ģerbonis (1640)

  • Vladislava Ludviga Fridriha (1647-1648) ģerbonis uz sarkofāga sāna

  • Ģerbonis uz Jēkaba Ketlera lādes. XVII gs. 3. cet.

  • Jēkaba ģerbonis Tērvetes baznīcas vitrāžā (1640)

  • ģerbonis uz Jēkaba sarkofāga

  • Hesenes-Kaseles landgrāfienes Marijas Amālijas, Jēkaba meitas, glāze ar ģerboni.

  • prinča Frīdriha Kazimira ģerbonis viņa Holandes grenadieru pulka karogā (1673)

  • Ketleru ģerbonis Bad-Homburgas pils fasādē

Avoti un literatūra par šo tēmu

  • Polijas karaļa Stefana Batorija izsniegts investitūras diploms hercogam Gothardam ar ģerboņa aprakstu. Kara nometnē pie Dzisnas, 1579. g. 4. augustā. Pergaments. LVVA, 554. f., 1. apr., 32.
  • Kurzemes hercoga Gotharda ģerbonis. Zīmējums no Kurzemes hercogistes baznīcas likumu krājuma, 1570. g. - Latvijas Valsts Vēstures arhīvs (LVVA), 4038. f., 2. apr., 930. l.
  • Kurzemes hercogistes ģerbonis. 1596. g. (kādu to 1579.g. apstiprināja karalis Stefans Batorijs). Zīmējums Johana Hieronima Rēršeida piemiņas albumā - LVVA, 5759. f., 2. apr., 1403. l.
  • Lancmanis I. Kurzemes un Zemgales hercogu ģerbonis Ketleru dinastijas periodā. // Ventspils muzeja raksti. – Rīga, 2001. - 1. sējums - 36.-56. lpp.
  • Baltiņš J. Heraldika Ketleru dinastijas Kurzemes princešu zīmogos. // Ventspils Muzeja Raksti VI, 2009.190.-210.lpp.
  • Lancmanis I. Das Wappen der Hercöge von Kurland-Semgallen aus dem Haus Kettler. // Kurland. - 2001. - Nr. 9. - S. 4.-35

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Ketleru_ģerbonis&oldid=69305"