Kokenhuzena
Kokenhuzena jeb Kukenoisa (vāc. Kokenhusen, kr. Кокенгузенъ - mūsdienu Koknese) - apdzīvota vieta kopš VII gs., pilsēta (pilsētas tiesības 1277. gada līdz XVII gs. beigām) Aizkraukles rajonā senā Daugavas ūdensceļa malā pie Pērses (Koknas) upes ietekas Daugavā, ap 100 km uz austrumiem no Rīgas.
XI-XIII gs. Polockas kņazistes vasaļzemes valdnieka rezidence un senpilsēta ap to rietumos pie Daugavas ūdensceļa (1215. gadā Polockas kņazs bija spiests atsacīties no savām sizerena tiesībām). Avotos pirmoreiz minēta t.s. Indriķa hronikas aprakstā par 1205. gada notikumiem kā "Kukenoys, castrum Ruthenicum". 1420. gadā Kukenoisas pils kļuva par Rīgas arhibīskapa vasaras rezidenci (kopš 1529. gada arhibīskapa pastāvīgā rezidence). Viens no stratēģiski svarīgākajiem cietokšņiem viduslaiku Livonijā. 1561. gadā Livonijas kara laikā pili ieņēma poļu-lietuviešu karaspēks, pilsētu pārdēvēja par Kohenhuzenu. 1684. gadā pils aizsardzības uzlabošanai zviedri karā nopostīto pilsētu neatjaunoja vecajā vietā, bet gan tās senajā vēsturiskajā vietā tagadējā Krievkalna salā. Pilsētas nozīme un tirdzniecība iepriekšējā apjomā vairs neatjaunojās, jo Daugavas pretējā pusē sāka dominēt Kurzemes hercoga dibinātā Frīdrihštate (vāc. Friedrichstadt).
