Korita
No ''Vēsture''
Jump to navigationJump to search

Korita (gr. κόρυς, ģen. κόρυθος, korys, korythos) - bruņucepures apzīmējums Senajā Grieķijā. Vārds cēlies no κόρυμβος vai κορυφή (korymbos, koryphē – “augša, virsa, virsotne”, arī “matu gali” u.c.). Parasti tika rotātas ar kāšveida vai sekstes veida plimāžu. Saliktās koritas (ar spranda un vaigu sargiem) tika dēvētas par “korys chalkoparēios” (“ar bronzas vaigiem”) vai "korys tetraphalos'" ("ar četrām sekstēm"), bet koritas ar aizsegtu seju – "korys aulōpis tryphaleia" (“cauruļveida jeb apņemošā, ar četrām plāksnēm jeb falērām”), kā arī iedalījās lokālās modifikācijās (piemēram, Korintas korita u.c.).
Attēli
-
kaula korita, XVI–XII gs. p.m.ē., Mikēnu kultūra
-
korys aulōpis tryphaleia
-
korys chalkoparēios
Literatūra par šo tēmu
- Потрашков С., Потрашков А. Иллюстрированный военно-исторический словарь. - ЭКСМО: Москва, 2007, c. 468