Kozers Luiss
Luiss Kozers (Lewis Coser, 1913.-2003.) - sociologs, vēsturnieks, konfliktu teorijas piekritējs.
Dzimis kā Ludvigs Koens (Ludwig Cohen) 1913. gada 27. novembrī Berlīnē, Vācijas impērijā, banķiera ģimenē. 1933. gadā pameta Vāciju un pārcēlās uz dzīvi Parīzē. Iztiku pelnīja gadījuma darbos, līdz 1936. gadā saņēma pastāvīgās uzturēšanās atļauju un tiesības strādāt - turpmāk iztiku pelnīja biržā. Politiskajos uzskatos tuvs marksismam. Paralēli darbam studēja Parīzes universitātē salīdzinošo valodniecību, pēc tam pārspecializējās uz socioloģiju. 1941. gadā aizturēts kā Vācijas pilsonis. Nomainīja vārdu uz Luiss un emigrēja uz ASV, kur iztiku pelnīja žurnālistikā. 1948. gadā kļuvis par ASV pilsoni, turpināja studijas Kolumbijas universitātē. Studijas pārtrauca uz diviem gadiem, uzaicināts par pasniedzēju Čikāgas universitātē, pēc tam turpināja studijas. Pasniedzējs Bostonā, Brandeisa universitātē (Brandeis University). 1954. gadā ieguva zinātņu doktora grādu. 15 gadus sabijis pasniedzējs Brandeisā, kļuva par mācībspēku Stonbrukas universitātē (State University of New York at Stony Brook), kur strādāja līdz pat aiziešanai pensijā. 50. gados kopā ar domubiedru grupu izveidoja žurnālu "Dissent", kuru rediģēja un kurā aktīvi publicējās. 1964.-1965. gados vadīja Austrumu sociologu biedrību, 1975.-1976. gados - Amerikas sociologu asociāciju. Pēc aiziešanas pensijā 1987. gadā Kozers ar ģimeni pārcēlās uz Kembridu Masačūsetas pavalstī, kur mira 2003. gada 8. jūlijā.
Sociālo konfliktu uzskatīja par ideoloģisku parādību, kura atklāj sociālo grupu centienus un intereses cīņā par objektīviem mērķiem: varu, statusu. Ienākumiem, vērtību orientācijām, normu noteikšanu un interpretāciju. Viņaprāt katrā sabiedrībā ir noteikti sprieguma un potenciālu konfliktu elementi. Konflikts ir ļoti svarīgs duāls sociālās mijiedarbības elements, jo tas veicina gan sociālo saišu sairšanu, gan nostiprināšanu. Konfliktu viņš vērtē kā sociālās struktūras veidošanas, standartizācijas un uzturēšanas instrumentu, kurš sekmē grupu robežu noteikšanu un saglabāšanu. Slēgtās sabiedrībās sociālais konflikts sabiedrību sadala divās naidīgās šķirās (grupās), ārda kolektīvo saskaņu, bet atvērtās, plurālistiskās sabiedrībās pastāv nosacījumi konfliktu mierīgam risinājumam (piemēram, tādas iespējas paver sociālā mobilitāte, pilsoņu iesaistīšanās sociālos un politiskos procesos utt.), turklāt institūti rūpējas par sabiedriskās saskaņas saglabāšanu. Konfliktiem ir pozitīva loma arī tādā nozīmē, ka tie kavē sociālās dzīves stagnāciju un paver ceļu inovācijām.
Literatūra par šo tēmu
- Громов И., Мацкевич А., Семенов В. Западная теоретическая социология.- Санкт-Петербург, 1996
- Козер Л.А. Функции социального конфликта / Пер. с англ. О. Назаровой; Под общ. ред. Л. Г. Ионина. - Дом интеллектуальной книги: Идея-пресс: Москва , 2000. - 295 с.
- Козер Л.А. Мастера социологической мысли / Пер. с англ. Т.И. Шумилина; Под ред. д. ф. н., проф. И.Б. Орловой. - Норма: Москва, 2006. - 528 с.
