Kripta

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Kripta (no sgr. κρυπτή; lat. sepulcrum, an. crypt, vc. Krypta, fr. crypte, kr. крипта) - atkarībā no konteksta:

  • 1. Senajiem grieķiem un romiešiem - klintī izcirsta eja ar velvēm.
  • 2. Apakšzemes ejas un telpas, kur pirmie kristieši slepeni pulcējās uz dievkalpojumiem un apbedīja savus mirušos; vēlāk pazemes kapela vai viduslaiku baznīcā telpa zem altāra.