Lēņa grāmata brāļiem Angūtim un Kūram, 1396.
Mestra Venemara no Brigenejas lēņa grāmata brāļiem Angūtim un Kūram. 1396. gada 17. janvāris.
Visiem, kas šo lasīs vai dzirdēs lasām, brālis Venemars no Brigenejas, Svētās Marijas Teitoņu hospitāļa Jeruzālemē ordeņa mestrs Livonijā sūta sveicienus mūžīgā Kunga vārdā. Ar šo rakstu atklāti paziņojam, ka mēs ar mūsu līdzpavēlnieku padomu un piekrišanu brāļiem Angūtim un Kūram esam piešķiruši kā lēni zemesgabalu, ko minētie brāļi tagad un vienmēr var paturēt un apdzīvot, un kurš atrodas šādās robežās: vispirms sākot no Abavas upes, kur ir ierīkota bedre; no upes līdz kādai bedrei mazā purviņā; no šī purviņa tālāk līdz ceļam; no ceļa tālāk līdz lielam purvam, no šejienes atkal tālāk līdz bedrei; no šīs bedres tālāk līdz strautiņam, kur arī ir bedre. Tad, sekojot gar strautiņu, līdz iepriekšminētajai Abavas upei, tad gar upi līdz pirmajai bedrei, no kuras tika sākts. Pie tam [viņiem izlēņojam arī] pļavu pie minētās Abavas upes. [Minētie brāļi šo lēni var] ar visām tiesībām, augļiem un brīvībām, ar visiem piederumiem un ienākumiem, proti, apstrādātiem un neapstrādātiem tīrumiem, ganībām, pļavām, mežiem, cirsmām, ūdeņiem, purviem, bišu kokiem, medību un zvejas vietām pēc lēņa tiesībām brīvi valdīt uz mūžīgiem laikiem. Lai šo apstiprinātu, esam likuši rakstam piekārt savu zīmogu. Dots Rīgā, Tā Kunga tūkstoš trīssimt deviņdesmit sestajā gadā, otrajā svētdienā pēc Kunga Apspīdēšanas dienas.
Teksts latīņu valodā pēc: Keyserling H. von Beitrage und Nachrichten zur Geschihte der Freibauern in Kurland // Archiv der Kurlandischen Gesellschaft fur Literatur und Kunst. Heft V – Mitau, 1848, S. 20 – 21. Tulkojis A. Dzenis.
