Landtāgs
No ''Vēsture''
Landtāgs (vc. Landtag no die Land – "zeme", der Tag – "[sapulces] diena"; kr. ландтаг) - kopš XIII gs. sizerena un tā vasaļu sapulce, vēlāk kārtu pārstāvniecības un zemes kungu sapulce XIV-XVII gs. vācu zemēs. XVI-XVIII gs. augstāko kārtu pašpārvaldes iestāde un tiesu institūcija vairākās vācu zemēs. Kopš XIX gs. vidus provinces (zemes) likumdošanas sapulce un pārstāvniecības institūcija Vācijā un Austrijā.
Skat. arī Prūsijas karalistes Landtāgs, Livonijas landtāgs, Vidzemes landtāgs, Kurzemes landtāgs, Pārdaugavas hercogistes landtāgs, Piltenes landtāgs, recess
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 102., 137.-138., 144. lpp.
- Gerhard Buchda. Reichsstände und Landstände in Deutschland im 16. und 17. Jahrhundert. // Heinz Rausch. Die geschichtlichen Grundlagen der modernen Volksvertretung. Die Entwicklung von den mittelalterlichen Korporationen zu den modernen Parlamenten. Bd. 2: Reichsstände und Landstände. - Darmstadt, 1974, S. 211–241
- Ständische Vertretungen in Europa im 17. und 18. Jahrhundert. / Dietrich Gehard (Hrsg.) - Göttingen, 1974
Resursi internetā par šo tēmu
- Vortrag von Prof. Dr. Ernst Schubert - Institut für Historische Landesforschung der Georg-Universität Göttingen (.pdf)
- Der Bayerische Landtag vom Spätmittelalter bis zur Gegenwart Probleme und Desiderate historischer Forschung. - Kolloquium, München, 1995
