Majorāts

Majorāts (no lat. major - "lielākais, vecākais") - atkarībā no konteksta:

• 1. Juridiski noformēta mantojuma kārtība Eiropā viduslaikos un jaunajos laikos, kad visu nekustamo īpašumu nedalītu manto vecākais dēls vai vecākais tuvākais vīriešu dzimuma radinieks. Savukārt mantiniekam nācās uzturēt pārējos bērnus, kas nebija mantinieki.
• 2. Muiža ar saimniecību, nekustamais īpašums, ar majorāta statusu, ko nedalītu mantoja tikai vecākais dēls vai vecākais tuvākais radinieks. Nedrīkstēja pārdot īpašumu bez pārējās ģimenes piekrišanas 0 šī iemesla dēļ majorātu īpašumiem jaunākajos laikos bija grūti saņemt hipotekāros aizdevumus.

Skat. arī: minorāts

Literatūra par šo tēmu

• Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 94., 218.-219. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu

• Majorat, Majorats-Recht, Majoratus. // Zedlers Universal-Lexicon

---

• Майорат // Словари и энциклопедии на Академике