Neandertālieši

No ''Vēsture''
(Pāradresēts no Neandertālietis)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
mūsdienu rekonstrukcija

Neandertāles cilvēks jeb neandertālietis (lat. Homo sapiens neanderthalensis, Homo neanderthalensis; an. neanderthal, kr. неандерталец) - izmiris cilvēku dzimtas (hominidae) atzars. Izveidojās antropoģenēzes procesā pirms ~600–500 000 gadu, atdaloties no t.s. Heidelbergas cilvēka (homo heidelbergensis). Dzīvojis Eiropā un Rietumāzijā pirms 500 000 - 25 000 gadiem (agrais un vidējais paleolīts), izzudis Āzijā pirms 50 000 gadiem, bet Eiropā - pirms 30 000 gadiem. Apzīmējums nāk no Neanderes upes ielejas (Neandertal) Vācijā, netālu no Diseldorfas, kur 1856. gadā pirmo reizi tika atrastas šī tipa kaulu paliekas. Augums aptuveni 170-180 cm, svars aptuveni 100 kg, smadzeņu svars 1560-1600 g. Pēc dzīvesveida klasiski mednieki vācēji. Dzīvoja atsevišķās ģimenēs, neveidojot lielākas kopienas. Neandertāliešu apmetnēs atrasts liels klāsts akmens darbarīku, rituāliem nepieciešamā okera, sadzīves priekšmetu un ēdienā izmantoto dzīvnieku kaulu, apbedījumi, kas ļauj rekonstruēt dzīvesveidu un materiālās attīstības līmeni. Daži zinātnes virzieni neandertālieti uzlūko kā mūsdienu cilvēka tieši priekšteci, bet citi par izmirušu atzaru.

Skat. arī: kromaņonieši

Resursi internetā par šo tēmu