Patriarhs

Patriarhs (gr. patriarchēs, no pāter - tēvs; + archaios - sens, vecs) - atkarībā no konteksta:

1. Arhaiskajā sabiedrībā ģints, cilts, klana vadītājs.
2. Vecajā Derībā viens no senebreju ciltstēviem (piem., Ābrahams, Īzaks u.c.).
3. Augstākā garīgā amatpersona kristietībā (galvenokārt Pareizticībā). Titulu iedibināja Halkēdonas ekumeniskais koncils 451. gadā. Pirmais Maskavas un visas Krievzemes patriarhs ievēlēts 1589. gadā - Ījabs (Jovs). Krievijas impērijā tituls likvidēts 1721. gadā, bet atjaunots 1918. gadā.
4. Baznīcas vadītāja tituls vairākās autokefālajās Baznīcās.

Literatūra par šo tēmu

Trūps H. Katoļu Baznīcas vēsture. - Rīga: Avots, 1992., 336. lpp.
Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters - Divergens, Rīga, 2001., 180. lpp.