Pretoriāņu prefekts

Pretoriāņu prefekts (praefectus praetorio, no praeficere, "būt priekšā" - "priekšnieks, vadītājs") - militārs maģistrāts Senajā Romā, prefekts (ar nozīmi "komandieris") - komandēja visu vai daļu no pretoriāņu gvardes. Parasti tika izvēlēts no ekvītiem. Līdz III gs. parasti pretoriāņus komandēja 2 prefekti, taču gadījās, ka imperators šo amatu uzticēja tikai vienam (piemēram, Sejans Tibērija laikā, Burrs Nērona laikā, Arrecīns Klements Vespasiāna laikā u.c.). Prefekts komandēja pretoriāņus, pavadīja imperatoru karagājienos, varēja to aizvietot tā prombūtnes laikā (piemēram, karā ar dakiem Domīcians uzticēja karaspēka vadību Kornēlijam Fuskam, savukārt kad Decebels piedāvāja Trajānam sarunas, tas kā savu pārstāvi ar visplašākajām pilnvarām deleģēja pretoriāņu prefektu). Pakāpeniski pretoriāņu prefekta vara bija arī pār visām citām karaspēka daļām Apenīnu pussalā (izņemot Romas pilsētas kohortas. Tā pakļautībā izveidoja arī frumentāriju dienestu, kas veica pretizlūkošanas un policejiskās funkcijas līdzīgi kā mūsdienās armijas pretizlūkošanas dienests. Pretoriāņu prefekta pārziņā nonāca arī virkne cietumu. Papildus militārajiem pienākumiem, pretoriāņu prefektiem tika uzticēta arī zināma tiesu vara, kas III gs. vidū bija visai plaša - pie pretoriāņu prefekta varēja vērsties ar apelāciju praktiski visu līmeņu krimināltiesu spriedumu jautājumos, kā arī visu Romas pilsētu tiesu spriedumu jautājumos (piemēram, tādi slaveni impērijas laika juristi kā Papiniāns, Ulpiāns, bija pretoriāņu prefekti).

Literatūra par šo tēmu

• Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 96. lpp.