Prūsijas Konstitūcija

Prūsijas konstitūcija (Preußische Verfassung) - 1850. gada 31. janvārī Prūsijas karalistes Nacionālajā sapulcē pieņemta konstitūcija. Likumdošanas varu īstenoja karalis un divpalātu parlaments (Prūsijas karalistes Landtāgs). Gan abas Landtāga palātas, gan monarhs bija apveltīti ar likumdošanas iniciatīvas un liberum veto tiesībām. Landtāga augšpalātā pusi deputātu iecēla karalis, otru pusi ievēlēja (pēc 1853. gada grozījumiem visus iecēla karalis). Tiesu vara tika īstenota karaļa vārdā. Tiesnešus uz mūžu iecēla karalis. Karalim piederēja augstākā izpildvara, tas bija bruņoto spēku virspavēlnieks, bija tiesīgs pieteikt karu, slēgt mieru, slēgt starptautiskus līgumus. Konstitūcija zaudēja spēku 1919. gadā, izveidojoties Veimāras republikai.

Literatūra par šo tēmu

• Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 193.-194. lpp.