Rīgas gubernatora pulks
Rīgas gubernatora pulks (zv. Guvernements regementet i Riga) – Zviedrijas armijas pulks 17. gs. beigās, komplektēts no Zviedru Vidzemes iedzīvotājiem.
1690.–1691. gadā pulks tika izveidots kā igauņu vervētais pulks (Estniska varvade regemente). Vēlāk pulks tika pārdislocēts uz Rīgu. Pulka vervētājs un komandieris bija Ēriks Dālbergs (Erik Dahlberg), kurš no 1696. līdz 1702. gadam bija feldmaršals un Livonijas ģenerālgubernators. Pēc 1702. gada pulku komandēja pulkvedis J. A. Klods fon Jurgensbergs (J. A. Clodt von Jürgensberg). 1700. gadā pulkā bija aptuveni 1000 vīru (vismaz 70 % karavīru bija igauņi un latvieši, bet pārējie – vācieši un citu tautību karavīri):
- leibrota (Lifkompaniet) pulkvežleitnanta Magnusa fon Helmersena (Magnus von Helmersen) vadībā;
- majora Jakoba Ranka (Jakob Ranck) rota;
- kapteiņa Johana Hermaņa fon Branta (Johan Herman von Brandt) rota;
- kapteiņa Karla Gustava Lillišterna (Karl Gustaf Lilliestierna) rota;
- kapteiņa Hermana Fredrika fon Bekerna (Herman Fredrik von Beckern) rota;
- kapteiņa Klāsa fon Helmersena (Klas von Helmersen) rota;
- kapteiņa Johana Hāgerflihta (Johan Hagerflycht) rota.
Pulks bija metropoles garnizona vienība, taču kāds no bataljoniem vai kāda rota parasti atradās karojošajā armijā. Kara sākumā pulks piedalījās Saksijas armijas uzbrukumu Rīgai atvairīšanā. 1704. gadā pulka vienības piedalījās kaujā pie Jēkabpils (Jacobstadt), bet 1705. gada jūnijā kaujā pie Mūrmuižas (Gemaurthof) piedalījās trīs pulka rotas. vairākkārt tika papildināts ar vervētiem vīriem no Vidzemes latviešu novadiem, visvairāk no Rīgas un Cēsu apkaimes. 1707. un 1708. gadā pulka bataljoni periodiski atradās kaujas uzdevumos Kurzemē. 1709. gadā pulks piedalījās Rīgas aizstāvēšanā, kur kapitulēja.
Literatūra par šo tēmu
- Kohs Jumītis Arnis. Zem Kārļa XII karogiem. Latviešu karavīri 18. gadsimta Zviedrijas armijā. - Zvaigzne ABC: Rīga, 2016. ISBN 978-9934-0-5338-2
